Ērglis sagrāba zaķi un nejauki plosīja. Zvirbulis gaisā to redzēdams kā traks zaķi smej un mēdī, sacīdams: “Redz, Antiņ, kur nu stabulīte? Vai tu nevarēji pretī turēties? Vai tev nebija kājas ko bēgt? Tā nelgam jācieš, kas negrib ne kauties,…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies (sūkājies): “Puspūru pautu piedēju! puspūru pautu piedēju – tukš!” Un tā viņš vēl šodien daudzinot. Bet nu lai turpmāk nelaimi novērstu, balodis saaicinājis citus putnus…
Lasīt tālākLapsa un zosis
Vienreiz pulka zosu pa pļavu lasījās. Tad iznāca lācis no meža zosis nokost; bet zosis pamanījās, iebēga kūtī. Lācis nokaunējās vien, iegāja meža atpakaļ. Zosis gāja otrreiz lasīties – iznāca vilks. Kā iznāca vilks, zosis atkal kūtī atpakaļ. Nu zosis…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Balodis esot agrāki zemē taisīš pērkli un dēš daudz olu; bet nu reiz lapsa izēdusi viņa olas. Vēl tagad balodis lieloties un žēlojoties: “Puspūru pautu piedēju, tukšs!” Dievs ari to dzirdēš un devis baložam padomu, lai taisot savu pērkli kokā.…
Lasīt tālākLapsa un zosis
Reiz lapsa gāja gar mājām un ieraudzīja zosu baru sētā tupam. Lapsa priecājās: “Nu esmu nākusi izdevīgā brīdī!” un sāka zosis jau tramdīt. Bet zosis iesāka vaimanāt un tik žēlīgl lūdzās, ka lapsai droši asaras birtu, ja būtu sapratusi, ko…
Lasīt tālākVanags māca lapsai laisties
Lopsa vysas gudrības zynuoja, tik pa gaisu skrīt vēl namuocēja. Nūguojuse pi vonoga, lyudzās ari šitai gudrībai jū izmuocīt. Vonogs pajēmja lopsu aiz pakauša un pacēļa gaisā. Tur augšā lopsa atsasaucja: “Dīzgon, jau muocēšu, laid vīn mani vaļā!” Vonogs palaidja.…
Lasīt tālāk