Lapsa apēd lāča medu
Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja
Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja
Reiz dzīvoja vīrs ar sievu. Tiem bijusi gudra meita. Un tā vienu dienu istabā audusi. Te ienācis kāds tiesas kungs, vaicādams, kur esot tēvs ar
Reiz viena meita gājusi pa ceļu. Pa priekšu gājis vecs vecis, kas tikko varējis pavazāt kājas. “Vecais tēv’, sēdi man kukurī!” teikusi meita, “es tevi
Reiz dzīvojis milzum bagāts lielskungs. Un tas bijis tik sīksts, ka baidījies precēties: sieva pulka apēdīšot un tādu, kas nemaz neēd, nevarot nekur uzdabūt. Bet
Trīs amata zeļļi iet lierēt un grib kādā krogā pārgulēt. Krodzeniece labprāt šiem dotu arī nakts mājas, bet saka: “Mans vīrs nav nemaz tādas labas
Viņos laikos kādai mātei bijusi tāda meita bez mūža pavedieniem delnās. Ērmoti bijis arī tas, ka meita nevarējusi neviena darba pabeigt: visur ķēries, visur atdūries.
Kādam tēvam bij trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Kādu dienu tēvs iesauc dēlus iekšā un saka tā: “Vaj dzirdiet? Ko visi lai mājā sadarām,
Kāda kunga meita bija iemīlējusi nabaga kalpa dēlu. Meita labprāt puisi precētu, bet to labi zin: kā teiks tēvam, tas nelaidīs. Vai tur nav gals
Reiz dzīvoja ķēniņš, kuram bija trīs meitas. Katru nakti viņas noplēsa pāri jaunu zābaku, un ķēniņš nespēja saprast, kā tas notiek. Lai noskaidrotu patiesību, viņš
Reiz viena meita gājusi pa ceļu. Pa priekšu gājis vecs vecis, kas tikko varējis pavazāt kājas. “Vecais tēv’, sēdi man kukurī!” teikusi meita, “es tevi
Reiz vienā mājā dzīvojis slinks, slinks puisis un čakla meita. Puisis gulējis uz krāsns, bet meita vērpusi. Ienācis vecs vecītis, tas bijis pats Dieviņš, un
Reiz saimnieks sūtījis meitu linus plūkt. Dienvidū meita turpat apgūlusies laukā un cieti piemigusi. Te iznācis no meža liels lācis, saņēmis meitu priekšķetnās, iestiepis klinšu
Kādam ķēniņam bijusi daiļa princese un šo princesi velni sarunājuši nozagt. Vienu nakti itin rāmā laikā ķēniņš gulēdams sadzird: tāds troksnis, tāds troksnis laukā –
Velns reiz nozadzis kādam valdniekam meitu un aiznesis to uz augstu, augstu kalnu. Tanī kalnā bijusi ala un alas dibenā zelta pils. Velns ieslēdzis šinī
Reiz gājušas divas meitas pa lauku. Kādā vietā tās ieraudzījušas krupi, kurš bijis ievainots un nevarējis paiet. “To draņķi vajag nosist” pirmā meita sacījusi: “tāds
Vienai meitai upē mazgājoties uzlēca krupis uz krūtim un tā piesūcās klāt, ka nekā vairs viņu nevarēja noraut. Ar pakaļas kājām viņš tā bija iespiedies
Žubīte lēkājusi pa ozolu zariem un ap ganu meitu; bet tā nedziedājusi un nedziedājusi. Te pienācis puisis, tas apķēris meitu un noskūpstījis. Ko nu gaidīt?
Lapsa, noķērusi gaili, nes mutē. Meita kliedz: “Are,1apsa nes gaili, nes gaili” Gailis saka lapsai: “Mulķe, atsaki meitai: vai tev kāda daļa, ka lapsa nes
