Ūdens

Ļauns krupis

Vienai meitai upē mazgājoties uzlēca krupis uz krūtim un tā piesūcās klāt, ka nekā vairs viņu nevarēja noraut. Ar pakaļas kājām viņš tā bija iespiedies miesā it kā zemē, tā ka tikai viņa galvu varēja redzēt un neviens dakteris nevarēja viņas izārstēt. Lasīt tālāk

Vārna svešās spalvās

Reiz bīsi viena vārna, kas gribēsi būt skaistāka par citim putnim. Viņa nu pērusies ūdenī, bet palikusi tāda pati mella un pelēka kā bīsi. Tad viņa sameklēsi citu putnīnu raibās spalvas, piespraudusi tās sev un sākusi priekš citim putnim lielīties. Lasīt tālāk

Vārna un gulbis

Vārna noskatījusies, cik gulbis balts un skaists, un palikusi skaudīga. Kad nu gulbis aizmidzis, tad vārna tam pielaidusies klāt un apmētājusi to ar dubļiem gluži melnu. Kad gulbis atkal pamodies un redzējis sev netīrus svārkus, tad viņš palīdis zem ūdens, noskalojies un pacēlies atkal tikpat tīrs un balts kā agrāk. Lasīt tālāk

Par kazu

Vienam tēvam tris meitas. Reiz tēvs sūta jaunāko meitu kazu ganīt. Meita paņem maizi līdz un ganos visu maizi atdod kazai. Vakarā tēvs vaicā kazai: “Ko tev laba deva ēst?” “Ko nu deva? Deva ūdeni dzert, deva dūņas ēst.” Tad tēvs sadusmojās par meitu un nocirta tai galvu. Otrā dienā sūta vidējo meitu ganos. Tā arī paņem maizi līdz un visu atdod kazai apēst. Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

Agrāk mežos bija daudz zaķu, bet viņi arvien tika stipri vajāti. Reiz viņi sapulcējušies nosprieduši, ka iešot slīcināties, jo no visiem viņiem jābaidoties un visi tos vajājot.

Tad viņi salasījušies lielā pūlī un visi gājuši uz vienu dīķi. Kad nonākuši līdz dīķim, tur no krasta zālēm izlekusi viena varde un ielekusi ūdenī. Lasīt tālāk

Kas bailīgāks par zaķi

No zaķa nebijies neviens kustonis, tāpēc tas apņēmies slīcināties. Pašu laiku, kad zaķis gājis dīķa malā, tā ielēkusi varde udenī, ka pļaukšķējis vien.

Zaķis redzēdams, ka ir kāds kustonis, kas no viņa bīstas, par to tik lieliski un gardi smējies, ka lūpas otrādi pārplīsušas, kā tas šo baltu dienu redzams. Lasīt tālāk