Dēls

Vērša dēls

Tas bija vecos laikos. Dzīvoja karalis ar karalieni. Viņiem nebija bērnu. Karalis aicina zvejniekus un saka viņiem : “Noķeriet man zelta līdaciņu!” Zvejnieki to noķēra. Pavārs, šo zivtiņu notīrijis, iemeta asa kas samazgās, uņ vērsis tās apēda. Izcepis līdaciņu, pavārs…

Lasīt tālāk

Ķēves dēls Kurbads

Reiz dzīvoja labi pavecs kungs. Viņam nebija neviena bērna un viņa vecais, nespēcīgais sulainis arī gribēja atstāties. Tad kungs sulainim sacīja: “Paliec man dēla vietā!” “Vai, kungs, kā es, vecs vīrs, vairs varu dēla vietā palikt? Ja gribat dēlu, tad…

Lasīt tālāk

Ķēves dēls

Vienam tēvam bijuši trīs dēli. Un tie nopirkuši vienu ķēvi, sākuši ar to cītīgi pelnīties un palikuši dikti bagāti. Beidzot. Kad nu tik tālu bij tikuši, dēli ielaiduši ķēvi pagrabā, nolikuši priekšā daudz siena, āboliņa, ūdens un teikuši: “Lai nu…

Lasīt tālāk

Kuņas dēls

Citām reizēm dzīvoja viens bagāts 1ielskungs ar savu lielmāti. Lielskungs bija stiprs, sirdīgs kaŗavīrs, žēlīgs un mīlīgs un visādi teicams kungs, un lielmāte arī bija mīlīga, laipnīga, pazemīga dvēsele; bet lielskungs bija vairāk līksms un priecīgs savā garā, turpretim lielmāte…

Lasīt tālāk

Vilka dēls

Vecos laikos, kur cilvēki sastapās daudz biežāki ar zvēriem, nekā tagad, nozaga vilks kādu sievieti un aiznesa to uz savu alu sev par sievu. Dzima dēliņš un šo nosauca par Krišu. Vilks, pa dienām medīt aiziedams, aizvēla lielu akmeni alai…

Lasīt tālāk

Lāča dēls

Reiz saimnieks sūtījis meitu linus plūkt. Dienvidū meita turpat apgūlusies laukā un cieti piemigusi. Te iznācis no meža liels lācis, saņēmis meitu priekšķetnās, iestiepis klinšu alā un sadzīvojis gandrīz gada laiku. Meitai no lāča piedzimis spirgts dēls. Citādi dēls izskatījies…

Lasīt tālāk