Princeses pazīmes
Reiz viens kurpnieks taisījis par gadu trīs pāri kurpju, un tā bijusi visa viņa pelņa. Bet viņš taisījis ļoti smukas kurpes, jo neviens tanī apvidū
Reiz viens kurpnieks taisījis par gadu trīs pāri kurpju, un tā bijusi visa viņa pelņa. Bet viņš taisījis ļoti smukas kurpes, jo neviens tanī apvidū
Reiz tēvs lika dēlam iet sagriezt zarus. Dēls aizgāja uz mežu, sagrieza zarus un gribēja iet mājās, bet bija apmaldījies. Viņš izgāja uz lielu klajumu
Vienam ķēniņam pie pils bijusi liela pļava, kurā augusi ļoti branga zāle, bet ik naktis tā pļava tikusi nobradāta. Ķēniņš gluži brīnījies: “Kas tas tāds
Viens tēvs gribēja savu dēlu stipru uzaudzināt, tāpēc nekur nelaida laukā, istabā vien turēja un baroja uz labāko. Kad dēls bija astoņpadsmit gadu vecs, tad
Kādai mātei bija dēls. Kad vien tas no kurienes pārnāca, tā māte tūdaļ vaicāja: – Ko tev, dēliņ, deva ēst? Dēls allaž pastāstīja, kāds cienasts
Vienam tēvam bijis dēls, vārdā Ļēpausis. Vienreiz tēvs iedevis Ļēpausim naudu nopirkt pilsētā maizi. Ļēpausis, caur mežu iedams, ieraudzījis vīru, kas sitis suni. Ļēpausim suņa
Reiz dzīvo kalējs, kam nav neviena dēla. Viņš ilgi domā šā, gan tā, kā pie dēla tikt, bet beidzot saņem dūšu, nokaļ dēlu no dzelzs
Kāds piecpadsmit gadu vecs ķēniņa dēls, pa mežu skriedams, bija apmaldījies. Viņš tā staigāja pa mežu kādas divas dienas un būtu vēl ilgāki maldījies, kad
Reiz dzīvo kalējs, kam nav neviena dēla. Viņš ilgi doma šā, gan tā, kā pie dēla tikt, bet beidzot saņem dūšu, nokaļ dēlu no dzelzs
Vienam vīram nav neviena bērna. Reiz viņš taisa karoti un domā pats pie sevis: “Lai būtu. kā būtu, kad tikai dēls būtu!” Kas ir? Rītā
Viens vīrs iedevis savai sievai znrniņu un no tā zirniņa izdī dzis liels vīrs. Ļaudis iesauknši viņu par Zirniņa vīru. Reiz Zirniņa virs aizgājis vienā
Vienā svētdienā viens mācītājs gājis ar savu cienīgu māti uz baznīcu. Te izskrējis lācis no meža un ierāvis mācītājieni savā alā. Tur viņai piedzimis dēls,
Reiz saimnieks sūtījis meitu linus plūkt. Dienvidū meita turpat apgūlusies laukā un cieti piemigusi. Te iznācis no meža liels lācis, saņēmis meitu priekšķetnās, iestiepis klinšu
Vecos laikos, kur cilvēki sastapās daudz biežāki ar zvēriem, nekā tagad, nozaga vilks kādu sievieti un aiznesa to uz savu alu sev par sievu. Dzima
Citām reizēm dzīvoja viens bagāts 1ielskungs ar savu lielmāti. Lielskungs bija stiprs, sirdīgs kaŗavīrs, žēlīgs un mīlīgs un visādi teicams kungs, un lielmāte arī bija
Vienam tēvam bijuši trīs dēli. Un tie nopirkuši vienu ķēvi, sākuši ar to cītīgi pelnīties un palikuši dikti bagāti. Beidzot. Kad nu tik tālu bij
Reiz dzīvoja labi pavecs kungs. Viņam nebija neviena bērna un viņa vecais, nespēcīgais sulainis arī gribēja atstāties. Tad kungs sulainim sacīja: “Paliec man dēla vietā!”
Tas bija vecos laikos. Dzīvoja karalis ar karalieni. Viņiem nebija bērnu. Karalis aicina zvejniekus un saka viņiem : “Noķeriet man zelta līdaciņu!” Zvejnieki to noķēra.
