Zirgs

Odi un zirgs

Odi satiek vilku, kurš pašu laiku iet uz zirgu, un prasa: “Kurp tad tu nu, kuplasti, iesi, tā noglaudies un aizslēpies?” “Iešu uz ganībām, tur no zirga sev sataisīt brangu pusdienu. Es viņu nokodīšu un labi sabaŗošos.” Lasīt tālāk

Odi un zirgs

Liels brūns zirgu lācis bija gauži izsalcis. Pa mežmalu staigādams ieraudzīja arāju aram un apņēmās to ar visu zirgu apēst.

Pamazītēm vien vilkās un vagas galā apakš kupla kļava uz krūtim uzgūlies, gaidīja arāju piedzenam. Zem vienas kļavu lapas bija liels ods pieķēries dienvidu gulēt. Lasīt tālāk

Pēlēkā cielava

Pelēkā cielava veselu cēlienu nostaigājusi vecam arājam pakaļ, gaidīdama, vai nedziedās? Bet tik veci jau labprāt nedzied gandrīz nekad, tādēļ nabadzīte izgaidījusies velti un palikusi bez dziesmām. Tikai to paguvusi noskatīties, kā vecais, tiklīdz zirgs piepēži arklu ātrāk sarāvis, nespēcībā arvien uz priekšu palīgojies un arkls iečirkstējies gar akmeņiem trīdamies. Lasīt tālāk

Lācis un čigāns

Kādam saimniekam lācis padarījis lielu skādi, auzu gubas izēzdams. Nekā viņš nevarējis nelūgto viesi dabūt prom. Reiz ienācis mājā čigāns. Saimnieks viņam iestāstījis, ka šim katru vakaru nākot svešs zirgs un izēdot auzu gubas. Viņš atdošot zirgu čigānam, ja tik tas viņu noķerot. Lasīt tālāk

Arājs izraibo lāci

Arāš aris mežmalā ar raibu zirgu. Iznāk lācis no meža, apskatās un viņam iepatīkas zirga raibā spalva. Viņš danāk pie arāja un prasa: “Vai mani ar’ nevarētu raibu nopervēt?” .

“Kādēļ ne? Bet pervēšana nav viegla lieta. Vai tik tu varēsi izturēt?” Lasīt tālāk

Lauva, zirgs un vilks

Zirgs ēd pakalnā un padikti pats pie sevis nopūšas: “Ne, to ilgāki vairs necietīšu! Ja Jēcis man vēl rītu tik smagu vezumu uzkraus, tad iešu pie sava ķēniņa, lauvas, žēlastību lūgties.”

Bet tikko bērais šos vārdus izteicis, te lauva izlēc no krūma un saka: “Tavas noputas dzirdēju. Bet tagad gribu redzēt, vai patiesi tik nespēcīgs esi. Lasīt tālāk