Divējādas līgavas
Viens jauns saimnieks bija apprecējis jaunu sievu, čaklu, krietnu un strādīgu kalponi, un ar to dzīvojis laimīgi, cik laimīgi dzimtļaudis viņos grūtajos laikos varēja būt.
Viens jauns saimnieks bija apprecējis jaunu sievu, čaklu, krietnu un strādīgu kalponi, un ar to dzīvojis laimīgi, cik laimīgi dzimtļaudis viņos grūtajos laikos varēja būt.
Kādā karstā vasaras dienā, pašā dienasvidū, trīs meitas gājušas uz jūru mazgāties. Mazgājoties viena tikusi: “Nu, redzēs gan, kura no mums pirmā apprecēsies!” Otra atbildējusi:
Viena māte izaudzināja pirtī tik lielu uti, ka varēja savai meitai veselu pāri kurpju pataisīt. Reiz māte ar meitu ielūgtas kāzās. Dzīrās māte apsola savu
Vienam ķēniņam trīs meitas. Reiz ķēniņš brauc uz Vāczemi un prasīja savām meitām: “Ko es jums pārvedīšu?” Vecākā teica: “Pārved man tādu ratiņu, kas pats
Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Tēvs mirdams sasaucis visus trīs dēlus un teicis: “Še jums katram viena stabulīte, vairāk nevaru nekā atstāt;
Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Reiz tēvs saka saviem dēliem: “Eita pasaulē – kurš vairāk naudas pārnesīs, tam atdošu mājas!” Visi trīs
Vienam kalējam trīs dēli. Un visus trīs viņš laidis pasaulē laimes meklēt. Labi. Gājuši, gājuši – nonākuši pie krustceļiem. Vecākais brālis teicis: “Nu mums laiks
Agrāk vienam saimniekam bijusi ļoti skaista meitiņa. Saimnieka meitiņu nozadzis velns un audzinājis to pirtiņā. Saimniekam velns atstājis nozagtās meitiņas vietā savu bērnu. Saimnieka meitiņa
Kādam vīram nomirusi sieva, atstādama mazu meitiņu. Pēc kāda laika vīrs apņēmis raganu par sievu. Tā maz, ļoti maz mīlējusi pabērnu. Bet vēlāk, kad pašai
Kādam kungam bijis brīnum čakls puisis. Pa dienu strādājis, pa nakti gājis zvejot, jo kungs bijis ļoti kārs uz zivīm. Tādam labam puisim kungs apsolījis
Reiz bijušas divas atraitnes: saimniece un vaļiniece. Saimniecei bijusi pieaugusi meita, un vaļiniecei bijusi pieaugusi meita. Tik vaļinieces meita bijusi daudz daiļāka par saimnieces meitu.
Vienreiz dzīvoja viens vecs pāris, tiem nebija neviena bērna. Tā sieviņa sacīja: “Kad jel Dievs mums tādu bērnu dotu kā šo kazlēnu, tad mēs arī
Reiz bijusi skaista meita un tai meitai kazas āda. Kad tā gribējusi, ielīdusi ādā un palikusi par kazu. Tomēr to iemīlējis kāds puisis un precējis.
Senos laikos dzīvoja viens bagāts kungs, kas sadomāja uzcelt tādu pili, kādas vēl nekur pasaulē neesot. Pilī vajadzējis būt tik daudz istabu, kā bišu šūņos
