Vanags bija iedomājies pūcei bērnus nolaupīt un nogājis pie šās lišķēdamies: “Vai, māsiņ, kas tev par smukiem bērniņiem!” Pūce lepodamās taisījusi acis cieti un sacījusi: “Kur smuka māte, tur smuki bērni!” Tikām vanags ar bērniem prom.
Lasīt tālākPūce un vanags
Vanags briesmīgi bij izsalcis. Un, kā par spīti vēl, nekur un nekur iedomāties kumosu saķert. Ozolā, tur nu būtu bijuši pūculēni ligzdā: bet vecā pūce tup klāt, kā piesieta – eji nu eji! Beidzot gudrinieks pielēks klāt un klidinās itin…
Lasīt tālākGulbis un vanags
Vienreiz gailītis gāja pa ceļu un ieraudzīja vistiņu braucam. Gailītis vaicāja: “Ko tu vedi?” Vistiņa atteica: “Zirņus!” “Vai!” gailītis sūkājās, “kā gribas ēst; es vakar kā no rīta ēdu, tā neesmu ēdis.” Vistiņa atteica: “Tad nāci, saēdies manus zirņus!” Gailītis…
Lasīt tālākPlēsīgais vanags pats tiek saplēsts
Jaukā vasaras dienā lakstīgala pogāja. Te atnāca vanags, sacīdams: “Izmāci mani arī tā pogāt!” “Labi, labi! bet tad tev jānāk katru dienu no vietas.” Tā notika. Te vienu dienu vanags atnāk un lakstīgalas pašu laiku nav mājā. Tā vanags pakampj…
Lasīt tālākRāpuļi un vanags
Vanags gaisā lidinādamies ieraudzīja zalti zemē. Viņš – pēc gaļas kārs – nolidinājās un aprija zalti. Zaltis, briesmas ciesdams, iedzēla vanagam sirdī, ka šis tūlin apvēlās. Bet nu zaltis izkodās ārā un apēda pašu vanagu.
Lasīt tālākRāpuļi un vanags
Vienreiz krupis brauca pa mežu ar baltas maizes vezumu, un satika vēzi. Vēzis lūdzās krupim vienu baltu maizi un krupis iedeva arī, lai ēd. Kamēr šis ēda, pieradās kurmis, varde, sisenis un gribēja baltu maizi atņemt. Šis nedeva un nu…
Lasīt tālāk