Lācis

Ceplītis un lācis

Reiz lācis gāš nejauši garēm gar ceplīša pērkli, kur atradušies tikai mazie ceplēni. Kad nu vecais ceplīts pārnācis, tad šie ar bailēm stāstīši, cik lielu un briesmīgu zvēru viņi redzēši. Vecais ceplīts un ielaidies mazā krūmiņā un lēcis arvien augstāku un augstāku prasīdams: “Vai tik liels bija? Vai tik liels bija?” Lasīt tālāk

Par brīnum lielo gaili

Gailis satiek lāci un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, lācīti, labāk tevi dzīvu norīšu.” “Rij!” Un gailis norija lāci. Velāk satiek vilku un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, vilciņ, labāk tevi dzīvu norišu.” Lasīt tālāk

Par brīnum lielo gaili

Diži vecos laikos vienam saimniekam auga gailis, tas paauga tik liels, kā pirte. Nu to var domāt, ko tas līdz paaugt būs apēdis un ko tas paaudzis varēja apēst. Saimnieks caur viņu tīri nabags palika. Nevarēdams tā vairs izturēt, solīja to žīdam, lai to pirkot: būšot visiem Skodas žīdiem pa Miķēlis gaļas. Žīds, zināms, bija gatavs gaili pirkt, bet kad saimnieks tam to parādīja, tad žīds stebēdamies [leišu stebetis, brinīties] teica: “Oi tave gugane! Tāde vēl nebije redzējes! Lasīt tālāk

Zirgs, lapsa un lācis

Pi vīna saiminīka kalpuova vacs zyrgs, jis aiz sava vacuma naspēja vairs struoduot Saiminīks nagribēja viņa barūt un padzyna viņu nu sātas. Viņu dzeidams, saiminīks pateicis, kad atneškys uz sātu dzeivu luoci, tad baruoškys da smertei [kr, cvthnm, nāve]. Lasīt tālāk

Lācis auzās

Liela-meža tūlumā lāči nākuši bieži uz auzu tīrumu un ēduši tur auzas. Reiz viens saimnieks nopļāvis savu auzu lauku, kur lācis nācis ēst, salicis gubas tālāku no meža un par nakti sakūris gar mežmalu uguni, lai lācis nenāktu pie auzu gubām. Lasīt tālāk

Lācis izglābj medinieku

Pa mežu staigādams, mednieks ieraudzījis vecu koka stumburu. Pie stumbura piegājis celiņš, ka varējis pazīt, ka tas esot kāda zvēra iemīdīts. Medinieks nopratis, ka šinī stumburā laikam kādam zvēram mājoklis, jo stumbura ārpuse, pa kuru zvērs rāpies augšā, bijusi noskrāpēta. Lasīt tālāk