Lins
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Reiz dzīvoja vienkāršs gana puisis. Viņš bija labsirdīgs, nevienam pāri nedarīja un mierīgi ganīja lopus. Kādu dienu pie viņa pēkšņi pienāca dīvains kungs. – Es
Reiz kāds zemnieks gāja pa putekļainu lauku ceļu. Saule spīdēja karsti, un viņš bija noguris. – Ak, cik labi būtu mazliet atpūsties… – viņš nopūtās.
Reiz dzīvoja kalējs vārdā Reins. Viņš bija godīgs, strādīgs un ļoti rūpējās par savu lielo ģimeni. Katru dienu viņa darbnīcā skanēja āmura sitieni – ting!
Reiz dzīvoja kāds strādīgs vīrs. Viņš visu dienu bija laukā – raka, sēja, ravēja. Vienā karstā dienā viņš apsēdās zāles malā, atpūtināja savu zirgu un
Reiz dzīvoja kāds ļoti nabadzīgs puisis. Viņam bieži nebija pat ko ēst, un viņš staigāja pa pasauli skumjš un izsalcis. Kādu dienu viņš sastapa dīvainu
Reiz kādā lielā lauku saimniecībā strādāja daudz cilvēku. Viņu vidū bija arī kāds vīriņš – ne pārāk stiprs, ne pārāk ātrs. Kamēr citi darbinieki laukā
Reiz dzīvoja divi kaimiņi. Viņu lauki bija blakus, bet rezultāti – pavisam atšķirīgi. Vienam viss auga kupli un zaļi, bet otram – nekā. Viņš centās,
Reiz sensenos laikos kādā muižā dzīvoja ļoti bagāts kungs. Viņam piederēja plaši lauki, skaista māja un daudz kalpu. Viņš dzīvoja priecīgi un laimīgi… līdz kādu
Reiz dzīvoja drosmīgs puisis. Viņam patika piedzīvojumi, un kādu dienu viņš devās pastaigā pa mežu. Taču, kā tas mēdz gadīties, viņš apmaldījās. Pēkšņi viņam pretī
Senāk velni vislabprātāk mitinājās vecās rijās, un rijniekiem nereti ar tiem gadījās sastapties. Tā reiz velns ieskrēja kādā rijā un lūdza rijnieku nākt viņam līdzi
Senos laikos pie Lubānas bija veca rija, kur dzīvoja viens pats strādīgs rijnieks. Viņš bija drosmīgs vīrs – nebaidījās ne no tumsas, ne dīvainām skaņām,
Kādam saimniekam bija ļoti miegains, bet citādi čakls ganu puika. Tas savu gana uzdevumu ļoti labi izpildīja, bet rītos tomēr vairākkārt bija jāmodina, līdz uzcēlās
Viens zvejnieks reiz gāja uz jūrmalu tīklus mest. Tur nonācis, citus zvejniekus neatrada, tie laikam pie vistkājas turējās (krodziņā). Viņš domāja: “Iet nu, neiet nu?
Reiz ganuzēnam avotā noslīka jērs. Zēns palika pavisam bēdīgs. “Ko nu es darīšu?” viņš sacīja. “Saimniece bārsies, saimnieks nedos pastalu. Ai, velns!” Tikko puika pēdējos
Vienreiz zēns ezera malā ganīja cūkas un vija pātagas. Vij, vij – te ierauga velnu no ezera izlienam. Velns vaicā, ko viņš ar auklu darīšot.
Reiz viens kalps ganīja pie ezera zirgus un vija zirgam pavadu. Te no ezera izlīda velns un vaicāja, ko viņš ar tiem striķiem darīšot. Kalps
Reiz tēvs lika dēlam iet sagriezt zarus. Dēls aizgāja uz mežu, sagrieza zarus un gribēja iet mājās, bet bija apmaldījies. Viņš izgāja uz lielu klajumu
