Lins
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Kādā vēlā rudens vakarā kāds vīrs gāja pa ceļu. Bija jau tumšs un vēss. Viņš nonāca pie mājām un gribēja palūgt naktsmājas, bet nodomāja, ka
Senāk velni vislabprātāk mitinājās vecās rijās, un rijniekiem nereti ar tiem gadījās sastapties. Tā reiz velns ieskrēja kādā rijā un lūdza rijnieku nākt viņam līdzi
Lubānā senos laikos netālu no muižas atradās rija. Apmēram divu verstu attālumā stāvēja mazs šķūnītis, kurā dzīvoja velns. Katru nakti viņš gāja uz riju. Tajā
Agrākos laikos dzīvojis tāds gana puisis, kas nevienam ceļu negriezis. Reiz ganos pie viņa pienācis pats velns un piedāvājies par palīgu. Pirmā dienā velns licis
Zemnieks, pa ceļu iedams, nokūst un atsēstas ceļmalā uz liela akmeņa atpūsties. Atnāk velns un uzkliedz: «Kā tu drīksti uz mana krēsla sēdēt?» Zemnieks atbild
Vecos laikos dzīvoja kāds godīgs kalējs, Reins vārdā, kuru dievs bija svētījis ar lielu bērnu pulciņu un kuram tādēļ bija cītīgi jāstrādā, lai savējiem varētu
Viens vīrs, nostrādājies pa tīrumu, pūtinājis zirgu un ēdis maizi. Velis iet garām un prasa: «Ko tu tur ēd?» «Sausu maizi.» «Vai tev pavalga nav?»
Reiz kāds nabaga puisis satiek velnu. Velns prasa: – Kā tu tik bēdīgs? Puisis atbild: – Man nav nekā, ko ēst! – Tā ir maza
Reiz vienas muižas darbinieku pulkā gadījies kāds pavārdzis vīriņš, kas, muižas pļavā strādājot, nevarējis citiem pļāvējiem līdz papļaut. Kā par nelaimi, šim nu vēl gadījusies
Diviem saimniekiem lauki robežojās. Vienam no tiem labība auga varena, bet otram – ne nieka, lai gan viņš vienmēr bija lūdzis Dievu. Beidzot, kad vispār
Reiz sensenos laikos kādā muižā dzīvoja kungs, kas bija ļoti bagāts un dzīvoja laimīgas dienas. Taču notika nelaime – muižu apsēda velni. Kādu nakti velni
Reiz dzīvoja kāds drosmīgs vīrs. Kādu dienu viņš gāja pa mežu, bet apmaldījās. Pēkšņi viņam pretī iznāca velns. Velns vaicāja, vai vīrs negribētu viņam līgt
Viens zvejnieks reiz gāja uz jūrmalu tīklus mest. Tur nonācis, citus zvejniekus neatrada, tie laikam pie vistkājas turējās (krodziņā). Viņš domāja: “Iet nu, neiet nu?
Reiz ganuzēnam avotā noslīka jērs. Zēns palika pavisam bēdīgs. “Ko nu es darīšu?” viņš sacīja. “Saimniece bārsies, saimnieks nedos pastalu. Ai, velns!” Tikko puika pēdējos
Vienreiz zēns ezera malā ganīja cūkas un vija pātagas. Vij, vij – te ierauga velnu no ezera izlienam. Velns vaicā, ko viņš ar auklu darīšot.
Reiz viens kalps ganīja pie ezera zirgus un vija zirgam pavadu. Te no ezera izlīda velns un vaicāja, ko viņš ar tiem striķiem darīšot. Kalps
Reiz tēvs lika dēlam iet sagriezt zarus. Dēls aizgāja uz mežu, sagrieza zarus un gribēja iet mājās, bet bija apmaldījies. Viņš izgāja uz lielu klajumu
Reiz kādam puikam māte lika uztaisīt vālīti, ko drēbes kult. Puika iegāja mežā, taisīja vālīti un svilpoja. Piegadījās melns kungs un vaicāja, ko viņš darot.
