Velns

Velna uzdotās mīklas

Viens zvejnieks reiz gāja uz jūrmalu tīklus mest. Tur nonācis, citus zvejniekus neatrada, tie laikam pie vistkājas turējās (krodziņā). Viņš domāja: “Iet nu, neiet nu? Tikpat jau negājušam kā gājušam! Un kad man rītā pilna spaile, tad tok es vairāk…

Lasīt tālāk

Vella dvēsele olā

Reizu kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā un aizbrauca pāri uz salu, kas bija ezera vidū. Uz šās salas bija skaista pils,…

Lasīt tālāk

Zaldāts izlīdz velnam

Kāds puisis ieraudzījis veci pie akmeņa guļam un uzsaucis: “Veci, celies, pērkons nāk, lietus līst!” Vecis uzlēcis, izcēlis kaklu gaisā: jā, nāk gan pērkons, bet vēl tālu. Nu vaicājis puisim: “Ko vēlies par to labumu, ka pamodināji?” “Ko lai vēlos,…

Lasīt tālāk

Ceļojums uz viņu sauli

Kāds tēvs mirstot dalījis dēliem mantu. Viņam bijuši astoņas govis un divi zirgi, nevarējis nekā līdzīgi izdalīt. Tādēļ teicis: “Paņemiet katrs sienu, cik tad govju, vai zirgu jums katram pakaļ ies, sienu ēzdami, tik katram piederēs.” Abi gudrie brāļi iekrāvuši…

Lasīt tālāk

Apburtā līgava

Agrāk vienam saimniekam bijusi ļoti skaista meitiņa. Saimnieka meitiņu nozadzis velns un audzinājis to pirtiņā. Saimniekam velns atstājis nozagtās meitiņas vietā savu bērnu. Saimnieka meitiņa augusi pirtī un velna bērns saimnieka mājā. Velna bērns bijis nejauks, zaglīgs un caurām dienām…

Lasīt tālāk

Velna līgava

Vecos laikos dzīvojuši kopā vienās mājās puisis un meita. Tie nemaz nevarējuši satikt; plēsušies kā suns ar kaķi. Citi ļaudis noskatījušies, teikuši: “Gan jūs abi apprecēsities. Vecais Kušķu Janka ar Ilzi, kuri tagad tepat pušelniekos dzīvo, tie jau arī viens…

Lasīt tālāk