Kāda saimniece katru vakaru aprausa uguni ar pelniem, lai līdz rītam neizdzistu jeb kāda dzirkstele neaiztaptu projām. Bet otrās mājās, tā saimniece daudzreiz spārdīja uguni ar kāju, ka dzirksteles vien stiepās un vakaros nekad neaprausa.
Lasīt tālākRausis
Reiz saimniece ņēma sviestu un sauju miltu un nodomāja izcept varenu rausi. Liekot uz lizes, rausis izskatījies tik garšīgs, ka saimnieces septiņiem bērniem un vectēvam siekalas saskrējušas mutē. Rausis to visu redzējis un sācis domāt, kā no tiem varētu atsvabināties.
Lasīt tālākBrīnuma miezis
Reiz pavasari bijis ļoti karsts laiks. Viena saimniece sacepusi maizi krāsnī un skrējusi uz tīrumu miežus laistīt. Atnākusi mājā, viņa lūko maizi krāsnī un redz, ka viens miezis uz cepoša kukuļa izaudzis un nogatavojies.
Lasīt tālākPelēkais čakstēns
Pelēkais (mazais) čakstēns ieskrējis mājās, kad patlaban saimniece dzenājusi vistas no lecekļa, saukdama: “Tiš perēt, tiš perēt!” Čakstēns domājis, ka uz viņu sacīts, tādeļ steigšus vien pūtis atpakaļ savā pereklī. Bet par to laiku dzeguzes mātīte, nekauņa, iegūlusies čakstēna pereklī…
Lasīt tālākĶikuts
Ķikuts (pērkoņkaza [Talsu apg.] Ķiku kaza [Jaun-Sesavā] mēŗkaza [Nītaurē] berukaza [Džūkstē]) ielaidies vienā mājā, kur pašu to brīdi saimniecei pagrabā piens izlijis. Saimniece saukusi kaķi uzlaizīt: “Ķi, ķi!” Bet kaķa vieta āzis papriekšu pamanījies. Šo nu saimniece triekusi projām ar…
Lasīt tālākSuns, kaķis un vilks
Vienai saimniecei bij sunītis un kaķītis. Reiz saimniece gāja uz otrām mājām un sunītis ar kaķīti vazājās līdz. Saimniece gan biedināja: “Nenākat līdz, vilks jūs nokodīs!” bet kas tad nu katrreiz klausa. Un tā nu sunītis ar kaķīti skrēja, skrēja,…
Lasīt tālāk