Kādam saimniekam bijis loti miedzīgs, bet citādi čakls ganu puika, tas savu gana uzdevumu ļoti labi izpildījis, bet rītos tomēr vairāk reizes bijis jāmodina, līdz uzcēlies un lopus dzinis ganos. Saimnieks licis atsaukt gana māti, kas dzīvojusi pāris verstis atstatu…
Lasīt tālākAttapīgais ganuzēns
Reiz ganuzēnam noslīcis jērs avotā. Zēns palicis pavisam bēdīgs. «Ko nu es darīšu?» sacījis viņš. «Saimniece bārsies, saimnieks nedos pastalu. Ai, velns!» Tikko puika pēdējos vārdus izteicis, viesulis pārskrējis pār koku galotnēm un velns bijis klāt. «Ko tu gribi, puika?»…
Lasīt tālākPrātīgā saimniece
Vienam saimniekam bija ļoti prātīga saimniece. Kādu dienu vīrs saka: «Sieviņ, kādēļ katrā ēdiena laikā tik gaļu vien, gaļu vien vāri? Vāri reizām putru, reizām rāceņus, reizām biezputru, reizām sataisi pūteli, reizām pienamaizi. Tā noēdīsim vienā nedēļā visu gaļu, un…
Lasīt tālākSērdiene un mātes meita
Viņos laikos vienai sērdienītei bijis jākalpo pie niknas saimnieces. Nabadzīte, kaut arī nezin kā gribējusi, nekad nevarējusi saimniecei izdabāt pa prātam. Reiz saimniece likusi sērdienītei uz akas malu dziju vērpt. Bet vērpjot pavediens neviļot notrūcis, un vārpsta iekritusi akā. Nekā…
Lasīt tālākNabaga vīra Laima
Bija divi kaimiņi: viens bagāts, otrs nabags. Bagātam bija pulka naudas, nabagam – nenieka. Vienreiz svētdienas vakaru nabags staigāja gar laukiem un ieraudzīja bagātā laukā vienu pļaujam. Piegāja klāt un prasīja: «Kā tad tu svētā dienā strādā? Kas tu tāds…
Lasīt tālākUgunis
Kāda saimniece katru vakaru aprausa uguni ar pelniem, lai līdz rītam neizdzistu jeb kāda dzirkstele neaiztaptu projām. Bet otrās mājās, tā saimniece daudzreiz spārdīja uguni ar kāju, ka dzirksteles vien stiepās un vakaros nekad neaprausa.
Lasīt tālāk