Burvību pasakas

Pūķa kavējs ar suņiem

Zaldāti dzēra krogā. Labi sadzērušies tie gāja mājā, bet viens no viņiem pakrita ceļmalā un palika tur guļot. No rīta pamodies, viņš drīzi apķērās, ka nu vairs nebūs labi, un bargs sods viņu gaida. Saplakušu dūšu viņš velkas uz māju. Ceļā satiek viņš zemnieku, kas ved govi pārdot uz pilsētu. Zaldātam šaujas prātā: “Kā būtu, ja es govi pirktu un saviem virsniekiem pārvestu? Vai sods nenāktu vieglāks?” Lasīt tālāk

Pūķa kāvējs ar suņiem

Vecam zaldātam gadījās reiz, ar draugiem satiekoties, stipri iedzerties, ka vairs tanī vakarā nespēja uz kazarmu aiziet, bet palika ceļmalā guļot. Par to nu nekāda liela nelaime nebūtu bijusi, jo bija silts vasaras laiks, ja rītā agri nebūtu uz smatru jāiet. Nabaga zaldātiņš, rītā agri pamodies, steidzās uz māju, bet atrada, ka citi biedri pie darba aizgājuši, un nu zināja gan, kāda pirts gaidāma. Lasīt tālāk