Putni

Ūpis

Ūpis gribējis laisties uz istabas augšu, lai pa griestu caurumu noklausītos, kā meitas šūdamas, adīdamas dziedāšot. Bet, par nelaimi, iemaldījies ābeļu dārzā, kur kāds vecītis mocījies ar nelabu sirdi un vaidējis. Ūpis noklausījies un vaidejis arī tā: “Ū! ū! vai! vai!” Lasīt tālāk

Ceplītis un lācis

Reiz lācis gāš nejauši garēm gar ceplīša pērkli, kur atradušies tikai mazie ceplēni. Kad nu vecais ceplīts pārnācis, tad šie ar bailēm stāstīši, cik lielu un briesmīgu zvēru viņi redzēši. Vecais ceplīts un ielaidies mazā krūmiņā un lēcis arvien augstāku un augstāku prasīdams: “Vai tik liels bija? Vai tik liels bija?” Lasīt tālāk

Pele un zvirbulis

Vienreiz pele ar zvirbuli kopā krāja ziemai barību. Atnāca rudens, sāk šie savā starpā dalīt vasaras krājumu pus uz pusi. Dalīja, dalīja, nevarēja satikt — saplūcās abi. Tik ilgām plūcās, kamēr pie beigām abi nokusa. Un tad viņi skrēja vēl katrs savam kungam sūdzēt: pele sūdzēja žurkai, zvirbulis ērglim. Lasīt tālāk

Putni kaķa un suņa bērēs

Saimniece aiznesa kaķi uz klēti, lai žurkas medītu. Pa brītiņam ierauga: skrien viena žurka. Tā tūliņ tai mugurā un ēd nost. Apēd, nu gribas dzert, ka nekur šauties. Kas ir? Atron kaktā tādu podiņu, podiņā šķidrumu un sāk to pašu lakt. Lasīt tālāk

Vālodze

Citi putni savus bērnus
Pa zemīti brēcināja;
Vālodzīte gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti. Lasīt tālāk

Ūpis

Reiz kāds cilvēks piegājis pie ūpja lizda un gribējis izņemt viņa bērnus. Ūpis, apkārt lidinādamies, teicis, lai neaizkarot, jo citādi slikti klāšoties. Bet cilvēks nepaklausījis un izņēmis, par ko ūpis, itkā draudēdams, kliedzis: “Ņem, ņem ūpja bērnus, ūpja bērni gardi! Cep, cep ūpja bērnus, ūpja bērni gardi!” Pēc neilga laika ūpis nodedzinājis tā cilvēka māju.

Rīmaņu Jānis Bilstiņā.