Eža kažociņš
Reiz dzīvoja vīrs un sieva: abiem klājās labi, taču bērnu kā nav, tā nav. Vienā dienā vīrs mežā, kur vēl neviens nav gājis, uziet noslēpumainu
Reiz dzīvoja vīrs un sieva: abiem klājās labi, taču bērnu kā nav, tā nav. Vienā dienā vīrs mežā, kur vēl neviens nav gājis, uziet noslēpumainu
Agrākos laikos dzīvojis tāds gana puisis, kas nevienam ceļu negriezis. Reiz ganos pie viņa pienācis pats velns un piedāvājies par palīgu. Pirmā dienā velns licis
Reiz viens vecs vīriņš – Dieviņš – gājis pa ceļu un nesis maisiņu, kur bijuši trīs sieriņi iekšā. Pēc neilgas iešanas vīriņš saticis vienu žīdu
Reiz tēvs ar savu sešpadsmitgadīgo dēlu brauca mājās ar siena vezumiem caur lielu, tumšu mežu. Bija lietains un vējš šņāca kokos. Tēvs brauca pa priekšu,
Reiz tēvs lika dēlam iet sagriezt zarus. Dēls aizgāja uz mežu, sagrieza zarus un gribēja iet mājās, bet bija apmaldījies. Viņš izgāja uz lielu klajumu
Vienā aukstā, aukstā ziemas dienā viens zēns brauca mežā malku cirst. Viņš, nabadziņš, dikti bija nosalis. Ko nu darīs? Sadomāja sniegu nogrūst un uguni uzkurt,
Senos laikos kaķis ar peli dzīvojuši kopā kā vīrs ar sievu vienā mājā. Kaķis gājis uz lauku medīt, un pelīte taisījusi ēdienu, cepusi gaļu un
Reiz dzīvoja divi brāļi kopā vienā mājā. Kaut gan viņi uzcītīgi strādāja, tomēr viņiem nekas nelaimējās. Un beidzot rādījās, ka viņi pat maizi nevarēs nopelnīt.
Vienā svētdienā viens mācītājs gājis ar savu cienīgu māti uz baznīcu. Te izskrējis lācis no meža un ierāvis mācītājieni savā alā. Tur viņai piedzimis dēls,
Dārzā auga dārznieka potēta, kopta un tīrīta ābele. Tās zari bija ar āboliem gluži pilli, un tāpēc noliekušies uz zemi, gandrīz ikkatram, tos uzskatot, uznāca
Viens baznīckungs turējis muiželi. Apsējis zirņus. Bet vārnas lasījušas un ēdušas tos zirņus. Tad viņš licis darbiniekiem izrakt dīķīti lauka vidū un ielējis tur brandavīna.
Vienai saimniecei bij sunītis un kaķītis. Reiz saimniece gāja uz otrām mājām un sunītis ar kaķīti vazājās līdz. Saimniece gan biedināja: “Nenākat līdz, vilks jūs
Viens tēvs vedis savu bērnu līdz ar krustmāti no kristībām baznīca. Caur mežu braucot, viņiem sācis dzīties liels vilku bars pakaļ. Tēvs teicis, lai sviežot
Reiz vilks ganam noplēsis divas aitas un tūliņ noēdis. Vēlāk gans atradis vilku mežā kā nosprāgušu guļam – pārēdies. Nu gans sagudrojis atriebties: nogriezis labu
Kāds lielskungs brauca pa biezu mežu. Te uz reizi – kur bijis, kur nebijis? – lācis caps! no krūmiem ārā, un grib lielkungu apēst tīri
Ēlivants dzirdēš, ka visi zvēri baidoties no cilvēka, bet viņš lielījies, ka viņam nebūtu no cilvēka bailes, lai tik parādot, kur cilvēks esot. Lapsa uzņēmusies
Reiz vērsis gājis mežā ganīties un saticis pulka vilku. Vilki vaicājuši: “Vēršeli, vēršeli, vai tev nav bail no mums?” “Ko no tādiem kaķiem izbaidīšos?” Tā
Reiz saimniece sacīja saimniekam: “Pārdosim savu zirgu; tu redzi, mums nav ēdamā vairs!” Gailis, krāsns caurumā to dzirdēdams, aizgāja pie zirga un sacīja: “Bēdz uz
