Mežš

Vārnas

Viens baznīckungs turējis muiželi. Apsējis zirņus. Bet vārnas lasījušas un ēdušas tos zirņus. Tad viņš licis darbiniekiem izrakt dīķīti lauka vidū un ielējis tur brandavīna. Vārnas dzērušas; un kad dzērušas – palikušas pie dīķīša. Tad kungs apjozies divi jostas: vienu zemāku, otru augstāku, un vārnas sabāzis aiz jostas sev apkārt un gājis cierēt. Lasīt tālāk

Suns, kaķis un vilks

Vienai saimniecei bij sunītis un kaķītis. Reiz saimniece gāja uz otrām mājām un sunītis ar kaķīti vazājās līdz. Saimniece gan biedināja: “Nenākat līdz, vilks jūs nokodīs!” bet kas tad nu katrreiz klausa. Un tā nu sunītis ar kaķīti skrēja, skrēja, ieskrēja mežā, satika vilku. Vilks, zvēra vīrs, klupa abiem mugurā un nost! Lasīt tālāk

Vilks un gans

Reiz vilks ganam noplēsis divas aitas un tūliņ noēdis. Vēlāk gans atradis vilku mežā kā nosprāgušu guļam – pārēdies. Nu gans sagudrojis atriebties: nogriezis labu stibu, paņēmis vēl arī akmeni, uzkāpis vilkam mugurā un tikai sācis mietēt. Lasīt tālāk

Vilki un bērns

Viens tēvs vedis savu bērnu līdz ar krustmāti no kristībām baznīca. Caur mežu braucot, viņiem sācis dzīties liels vilku bars pakaļ. Tēvs teicis, lai sviežot to bērnu ārā, varbūt, ka vēl paši varēšot izglābties. Lasīt tālāk

Lācis grib plēst cilvēku

Kāds lielskungs brauca pa biezu mežu. Te uz reizi – kur bijis, kur nebijis? – lācis caps! no krūmiem ārā, un grib lielkungu apēst tīri dzīvu. Neko darīt, lielskungs sāk lūgties, ko māk, lai šoreiz vēl laižot vaļā. Pēdīgi, par tik lielu lūgšanos, lācis arī apžēlojas un teic: “Labi! es tevi pametīšu dzīvu, bet tev jāsolās, ka tu man atsūtīsi vienu labi lielu vīru ar diviem zirgiem, un lai viņš atved veselu podu medus, pūru auzu, podu gaļas un vistu ar visiem cāļiem.” Lielskungs apsolījās un lācis to atlaida. Lasīt tālāk

No cilvēka jābaidās

Ēlivants dzirdēš, ka visi zvēri baidoties no cilvēka, bet viņš lielījies, ka viņam nebūtu no cilvēka bailes, lai tik parādot, kur cilvēks esot. Lapsa uzņēmusies par rādītaju un izvedusi ēlivantu no meža uz ceļa. Pa to ceļu gāš viens puika un ēlivants prasīš lapsai: “Vai tas ir cilvēks?” Lapsa atbild: “Tas vēl nav cilvēks, bet tik būs.” Viņi iet pa ceļu tālāku un satiek vienu vecīti. Ēlivants akar prasa: “Vai tas nu ir cilvēks?” Lapsa atbild: “Tas ir bīš cilveks, bet nu vair nav.” Lasīt tālāk