Mežš

Lāča dēls

Vienā svētdienā viens mācītājs gājis ar savu cienīgu māti uz baznīcu. Te izskrējis lācis no meža un ierāvis mācītājieni savā alā. Tur viņai piedzimis dēls, to iesaukusi par Mežaucku. Kad Mežauckus bijis desmītā gadā, tas ķēries pie resniem ozolietu un…

Lasīt tālāk

Vārnas

Viens baznīckungs turējis muiželi. Apsējis zirņus. Bet vārnas lasījušas un ēdušas tos zirņus. Tad viņš licis darbiniekiem izrakt dīķīti lauka vidū un ielējis tur brandavīna. Vārnas dzērušas; un kad dzērušas – palikušas pie dīķīša. Tad kungs apjozies divi jostas: vienu…

Lasīt tālāk

Suns, kaķis un vilks

Vienai saimniecei bij sunītis un kaķītis. Reiz saimniece gāja uz otrām mājām un sunītis ar kaķīti vazājās līdz. Saimniece gan biedināja: “Nenākat līdz, vilks jūs nokodīs!” bet kas tad nu katrreiz klausa. Un tā nu sunītis ar kaķīti skrēja, skrēja,…

Lasīt tālāk

Vilks un gans

Reiz vilks ganam noplēsis divas aitas un tūliņ noēdis. Vēlāk gans atradis vilku mežā kā nosprāgušu guļam – pārēdies. Nu gans sagudrojis atriebties: nogriezis labu stibu, paņēmis vēl arī akmeni, uzkāpis vilkam mugurā un tikai sācis mietēt.

Lasīt tālāk

Vilki un bērns

Viens tēvs vedis savu bērnu līdz ar krustmāti no kristībām baznīca. Caur mežu braucot, viņiem sācis dzīties liels vilku bars pakaļ. Tēvs teicis, lai sviežot to bērnu ārā, varbūt, ka vēl paši varēšot izglābties.

Lasīt tālāk

Lācis grib plēst cilvēku

Kāds lielskungs brauca pa biezu mežu. Te uz reizi – kur bijis, kur nebijis? – lācis caps! no krūmiem ārā, un grib lielkungu apēst tīri dzīvu. Neko darīt, lielskungs sāk lūgties, ko māk, lai šoreiz vēl laižot vaļā. Pēdīgi, par…

Lasīt tālāk