Dvēsele olā
Velns bija ķēniņam meitu nozadzis. Pie ķēniņa atnāca reiz izdienējis zaldāts un teica: “Dod man tikai vecu zobinu, es tavu meitu tev atdošu.” Ķēniņš zaldātam
Velns bija ķēniņam meitu nozadzis. Pie ķēniņa atnāca reiz izdienējis zaldāts un teica: “Dod man tikai vecu zobinu, es tavu meitu tev atdošu.” Ķēniņš zaldātam
Reizu kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā
Agrāk vienam saimniekam bijusi ļoti skaista meitiņa. Saimnieka meitiņu nozadzis velns un audzinājis to pirtiņā. Saimniekam velns atstājis nozagtās meitiņas vietā savu bērnu. Saimnieka meitiņa
Kāds puisis ieraudzījis veci pie akmeņa guļam un uzsaucis: “Veci, celies, pērkons nāk, lietus līst!” Vecis uzlēcis, izcēlis kaklu gaisā: jā, nāk gan pērkons, bet
Reiz vecs zaldāts Ansis nāca no kara mājā un noguris, piekusis nolikās mežā uz cērpa pagulēt. Pamodies, viņš ātri paķēra raņicu un meklēja kādu kumosu
Reiz kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā
Viens ķēniņa dēls gājis medīt un divi zaldāti viņam bijuši biedros līdz. Medījuši, medījuši – ķēniņa dēlam iegribējies dzert, viņš pieliecies pie akas – tā
Reiz dzīvoja ķēniņš, un tam bija trīs meitas. Katru nakti viņas noplēsa pāri zābaku. Ķēniņš, nespēdams saprast, kā tas notiek, sūtīja zaldātus sargāt meitas. Pagāja
Zaldāti dzēra krogā. Labi sadzērušies tie gāja mājā, bet viens no viņiem pakrita ceļmalā un palika tur guļot. No rīta pamodies, viņš drīzi apķērās, ka
