Kalēja dēla līgava
Vienam kalējam trīs dēli. Un visus trīs viņš laidis pasaulē laimes meklēt. Labi. Gājuši, gājuši – nonākuši pie krustceļiem. Vecākais brālis teicis: “Nu mums laiks
Vienam kalējam trīs dēli. Un visus trīs viņš laidis pasaulē laimes meklēt. Labi. Gājuši, gājuši – nonākuši pie krustceļiem. Vecākais brālis teicis: “Nu mums laiks
Kādam tēvam bija trīs dēli: divi gudri un viens muļķītis. Kādu dienu tēvs viņiem sacīja: “Pie manis neko nepelna, ejiet pasaulē, lai ko nopelnītu!” Visi
Kādam kungam bijis brīnum čakls puisis. Pa dienu strādājis, pa nakti gājis zvejot, jo kungs bijis ļoti kārs uz zivīm. Tādam labam puisim kungs apsolījis
Vienam ķēniņam trīs meitas. Reiz ķēniņš brauc uz Vāczemi un prasīja savām meitām: “Ko es jums pārvedīšu?” Vecākā teica: “Pārved man tādu ratiņu, kas pats
Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri, bet trešais muļķis. Muļķis bija apguvis kurpnieka amatu, bet ļoti slinks un pārāk pašpārliecināts. Viņš dzirdēja, ka cilvēkiem
Vidzemē reiz dzīvojusi sieva ar dēlu. Dēls bijis tāds drošinieks, ka ne velna nebaidījies. Tā nu viņš arī izstrādājis visādus jokus, bet tādi stiķi mātei
Kāds kara kungs, no kara atpakaļ jādams, nomaldās dziļā mežā. Viņa sulainis nobēdājies gaužas: “Ak Dieviņ, ak Dieviņ! man ļoti bail, ka nekrītam še dziļā
Vairāk brāļu izgājuši kopā ceļot un pie velna mātes iegriezušies par nakti palikt, kur tad tikuši guldināti pie velna meitām. Bet muļķītis paņēmis jaunāko meitu
Reiz vecs zaldāts Ansis nāca no kara mājā un noguris, piekusis nolikās mežā uz cērpa pagulēt. Pamodies, viņš ātri paķēra raņicu un meklēja kādu kumosu
Dzīvoja zvejnieks pussakritušā mājiņā, netāļu no jūras. Viņš tagad noslīdējis pavisam uz beidzamo riteni: zveja nepadevās, labība nepaauga, kungam nekā nevarēja nomaksāt. Tas nu nabaga
Vecais velns nosūtījis mazo velnu uz zemi un pavēlējis tam, lai kārdina cilvēkus. Kurš piesaucot velna vārdu, to lai pie- rakstot. Mazais velns izstaigājies pa
Vienreiz vienam zemniekam bija viens vienīgs dēls. Un tas to dēlu sūtījis augstās skolās. Bet reiz tēva jumtā krauklis ķērcis. Tēvs vaicājis dēlam, ko tas
Vienam tēvam bijuši divpadsmit dēli. Divpadsmito dēlu tēvs atdevis amatā pie kunga uz trīs gadi. Kungs bijis pats velns, kam pavisam bijuši divpadsmit mācekļu, puiku.
Kādam puisim bij izdevies burvības mākslu noskatīties un izmācīties, bet savu mākslu diezin kā arī prazdams, tas tomēr citiem nekad ļaunu nedarīja. Reiz tā pagasta
Reiz bijis tāds vīrs, kas nekad svēto dievmaizīti nerijis dibinā, bet arvienu to iespļāvis drāniņā. Par to tad viņš arī zinājis, kur apslēptas mantas; varējis
Kāds vīrs visu mūžu bija dzīvojis bezdievīgi vien. Viņam bija dēls un tas pamazām sāka arī tēvam pakal trakot. Te vienu dienu dēls laukā ara.
Saimnieka tēvs bijis buris, viņš nomiris. Saimnieks tēvu ielicis zārkā un to aiznesuši uz klēti. Vakarā saimnieks teicis uz ganu puiku: “Tu ej uz klēti
Mednieks ieraudzījis lielu baltu putnu eglē tupam. Šāvis pirmo reizi – putns nokritis zemāk; šāvis otrreiz – nokritis vēl zemāk; šāvis trešoreiz – nokritis neievainots
