Ķikuts

Ķikuts (pērkoņkaza [Talsu apg.] Ķiku kaza [Jaun-Sesavā] mēŗkaza [Nītaurē] berukaza [Džūkstē]) ielaidies vienā mājā, kur pašu to brīdi saimniecei pagrabā piens izlijis. Saimniece saukusi kaķi uzlaizīt: “Ķi, ķi!” Bet kaķa vieta āzis papriekšu pamanījies. Šo nu saimniece triekusi projām ar žagaru. Lasīt tālāk

Grieze

Grieza notecējusi pie ganiem dziesmas klausīties. Bet tiem bijuši briesmīgi nikni suņi; tik tik paspējusi vēl iebēgt rudzu laukā. Te drošumā ņēmusies suņus apdziedāt: “Briest rudzi, briest mieži, briest visa labībiņa; briest visa labībiņa, lai netika sēnaliņu: lai tie suņi nebarojas, lai tie manis nenorēja.” Lasīt tālāk

Strazds

Strods, skrīdams car pierti, īraudzīja, ka tur puiši peras. Nūsametīs kūka zorā pret lugu, suoka virt: “Puiši piertī peras, es pa lūgu verūs, verūs, fiuu – fiu!” Un sapurinuojis spuornus aizskrēja. Lasīt tālāk

Melnais strazds

Melnais strazds laidies pirtij garām, kur tobrīd meitas pērušās. Paskatījies mazu nieciņu un tad aizlaidies puišiem stāstīt: “Es tupēju, es tupēju pirts paspāmē, pirts paspārnē; es redzēju, es redzēju – meitas pērās – pliks pliks meitām pups! Sita, sita šķērsām pupiem, garām pupiem pliuks! pliuks!” Lasīt tālāk

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds redzējis, ka nikna saimniece rudeņa laikā izdzinusi gana puiku basām kājām ganos. Puika, kājas cilādams brēcis: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Tādēļ pelēkais strazds vēl šodien rudeņos uz salnām brēc, kā toreiz puika: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Lasīt tālāk

Pupute

Pupute atskrēja pi cylvākim tad, kad tī cītja maizes tryukumu un baruojuos ar pupom. Padzierduse, ka cylvāku bārni streiduos ap vīnu lelu pupu un klīdz: “Muna pupa, dūd man pupu!” suoka arī paša skandynuot: “Pu – pu, pu – pu, pu – pu!” Un nyu pavasarī, kad snīgs nūkūst, pupute skandynoj sovu pu – pu! Lasīt tālāk