Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja sava lauka malā. Bet lapsa par varu arī gribēja medu pabaudīt. Turpat nu lauka malā…
Lasīt tālākLapsa un zaķis
Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam…
Lasīt tālākKā vecais abru taisītājs maizē iedzīvojās
Reiz dzīvoja vecs vīriņš, kas pelnīja savu maizi, abras taisot. Bet gadījās, ka reiz vīriņam aptrūkās darba un maizes. Par laimi, kaimiņu saimnieks teicis, lai viņam uztaisot abru, kā algu tad saņemšot maizi. Labi. Uztaisījis ar un nesis kaimiņu saimniekam.…
Lasīt tālākVīra karš ar zvēriem
Senos laikos kāds virs aizgājis uz mežu malku cirst. Atradis, sausu koku un sācis to cirst. Tā strādājot, pienākusi lapsa un sacījusi: «Ko tu te dari? Es tevi ēdīšu.» Šis nu lūdzis, lai lapsa viņu laiž vaļā, un vēl apsola…
Lasīt tālākZemnieks un zvēri
Reiz dzīvojis kāds zemnieks. Tas bijis sen, sen, kad vēl cilvēki un zvēri runājuši vienu valodu. Lācim vēl toreiz bijusi gara, gara aste. Vilks nebijis vis tik stīvs mugurā kā tagad, bet varējis locīties kā čūska. Un lapsai, nabadzītei, toreiz…
Lasīt tālākEzis ar lapsu
Vīnu reizi lopsa staiguoja pa mežu barības maklātu, un staigodama izguoja uz desmit verstu garu gruovi. Tur jei sateik ezi un sveicyna: “Vasals, kum!” Ezis atbild: “Vasala, vasala, kumiņ!” Lopsa prosa jam smīdamīs: “Kum, vai gribi īt ar mani skrītūs?”…
Lasīt tālāk