Lapsa

Lapsa apēd lāča medu

Lācim bij divi gājēji: meita lapsa, puisis vilks. Reiz lācis gāja pastaigāties un atrada bišu dārzu. Viņš paņēma vienu stropu, pārnesa savas mājās un nostatīja sava lauka malā. Bet lapsa par varu arī gribēja medu pabaudīt. Turpat nu lauka malā…

Lasīt tālāk

Lapsa un zaķis

Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam…

Lasīt tālāk

Kā vecais abru taisītājs maizē iedzīvojās

Reiz dzīvoja vecs vīriņš, kas pelnīja savu maizi, abras taisot. Bet gadījās, ka reiz vīriņam aptrūkās darba un maizes. Par laimi, kaimiņu saimnieks teicis, lai viņam uztaisot abru, kā algu tad saņemšot maizi. Labi. Uztaisījis ar un nesis kaimiņu saimniekam.…

Lasīt tālāk

Vīra karš ar zvēriem

Senos laikos kāds virs aizgājis uz mežu malku cirst. Atradis, sausu koku un sācis to cirst. Tā strādājot, pienākusi lapsa un sacījusi: «Ko tu te dari? Es tevi ēdīšu.» Šis nu lūdzis, lai lapsa viņu laiž vaļā, un vēl apsola…

Lasīt tālāk

Zemnieks un zvēri

Reiz dzīvojis kāds zemnieks. Tas bijis sen, sen, kad vēl cilvēki un zvēri runājuši vienu valodu. Lācim vēl toreiz bijusi gara, gara aste. Vilks nebijis vis tik stīvs mugurā kā tagad, bet varējis locīties kā čūska. Un lapsai, nabadzītei, toreiz…

Lasīt tālāk

Ezis ar lapsu

Vīnu reizi lopsa staiguoja pa mežu barības maklātu, un staigodama izguoja uz desmit verstu garu gruovi. Tur jei sateik ezi un sveicyna: “Vasals, kum!” Ezis atbild: “Vasala, vasala, kumiņ!” Lopsa prosa jam smīdamīs: “Kum, vai gribi īt ar mani skrītūs?”…

Lasīt tālāk