Vīnu reizi lopsa staiguoja pa mežu barības maklātu, un staigodama izguoja uz desmit verstu garu gruovi. Tur jei sateik ezi un sveicyna: “Vasals, kum!” Ezis atbild: “Vasala, vasala, kumiņ!” Lopsa prosa jam smīdamīs: “Kum, vai gribi īt ar mani skrītūs?”…
Lasīt tālākGliemēzis ar lapsu
Lapsas kūmiņš kādudien bija ieradies ūdens malā savas slāpes dzisināt. Te viņš ieraudzīja gliemēzi. Tam nu viņš, apzinādamies savus spēkus, piesolīja līgumu: kurš no abiem pirmais noskrietu līdz pilsētai.
Lasīt tālākVēzis ar lapsu
Lapsa izsmējusi vēzi, ka tas nemaz nemākot skriet, atpakaļis vien velkoties. Vēzis sacījis, lai šī nemaz nelieloties, šis vēl šo varēšot noskriet. Lapsa tūlin gatava derēt un vēzis arī derības pieņem.
Lasīt tālākLapsa ar strazdu
Lapsa bija iekritusi dziļā bedrē un netika vairs laukā. Bedres malā vienā kokā bija strazda pereklis. Lapsa, ieraudzījusi strazdu, saka: “Es apēdīšu tavus bērnus.” Strazds ļoti sabīstas un lūdzas, lai jel atstājot viņa perekli mierā. Lapsa atbild: “Pienes man še…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies (sūkājies): “Puspūru pautu piedēju! puspūru pautu piedēju – tukš!” Un tā viņš vēl šodien daudzinot. Bet nu lai turpmāk nelaimi novērstu, balodis saaicinājis citus putnus…
Lasīt tālākLapsa un zosis
Vienreiz pulka zosu pa pļavu lasījās. Tad iznāca lācis no meža zosis nokost; bet zosis pamanījās, iebēga kūtī. Lācis nokaunējās vien, iegāja meža atpakaļ. Zosis gāja otrreiz lasīties – iznāca vilks. Kā iznāca vilks, zosis atkal kūtī atpakaļ. Nu zosis…
Lasīt tālāk