Cilvēks

Koki

Senākos laikos esot visi koki runājuši. Kad cilvēks gribējis cirst kādu taisnu koku, tad tas sacījis: “Ej cērt to līko koku, tas ir nesmuks, es tak pušķoju pasauli!”

Kad nu cilvēks gājis pie līkā koka, tad tas sacījis: “Kur tu mani liksi, tādu kroplu nocirtis? Ej cērt taisnos kokus!” Lasīt tālāk

Zaķis, medinieks un vilks

Zaķis, ar vilku pa mežu staigādams, prasīja: “Diezin, kā es varētu cilvēka kājas dabūt?” Vilks atteica: “Izej mežam cauri, tur tu redzēsi vienas mājas; mājās iegājis, prasi mediniekam, tas tev iedos.” Labi. Zaķis aizgāja, iegāja istabā un prasīja: “Mīļo mediniek! dod man cilvēka kājas!” Medinieks iedeva zaķim apavas. Lasīt tālāk

Zaķis par medinieku

Kāds zaķis, cilvēka drēbēs apģērbies, aizgāja uz pilsētu un nopirka plinti. Mājā nākdams, iegriezās krogā savu ieroci pielādēt. Lādēdams viņš skatās pa logu un ierauga savu draugu otru zaķi garām skrejam. Nu viņš skrien ārā un sauc: “Jancīt, pagaidi!” un, piegājis klāt, saka tā: Lasīt tālāk

Kaķis suņa parādnieks

Kaķis no suņa aizņēmies trīs vērdiņus, kurus nosacītā laikā apņēmies atdot. Bet kad tas nebijis atdevis, tad suņam neatlicies nekas cits, kā atprasīt savu naudu. Un tā ka kaķis vēl šobrīd savu parādu neesot atmaksājis, tad arī suns to arvienu vēl atprasot, kur tikai kaķi sastapdams. Lasīt tālāk

Novēlētais cilvēks atsvabinās no vilkiem

Necik tālu no viena kroga bija vienam saimniekam mājas. Vienu svētdienas vakaru tanī krogā ir balle, visi ļaudis noiet projām uz krogu; bet tik viens vīrs palicis mājās. Viņš sēž un domā, vai viņam ar’ būtu vērts uz krogu iet. Labi ilgi domājis: ies gan. Ejot pa to ceļu, kas uz krogu aizved, satiek vienu vilku. Lasīt tālāk

Novēlētais cilvēks atsvabinās no vilkiem

Citreiz vilkiem vienreiz bijis jāiet pie Dieva apprasīties, ko Dievs viņiem vēlējis ēst. Bet viens vilks, slinks būdams, ap-meties par slimu un nav gājis, teikdams: “Redzēs gan, kā Dievs man atsūtīs labu cepeti, ja dabūs dzirdēt, ka esmu slims!” Bet citi vilki apsūdzējuši, ka sliņķis tīšām mājā palicis. Lasīt tālāk