Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: “Puspūru olu piedēju! – tukš!” Un tā viņš vēl šodien daudzinot. Bet nu lai turpmāk nelaimi novērstu, balodis saaicinājis citus putnus un apņemies izmācīties perēkli…
Lasīt tālākDumpis (Botaurus stellaris)
Dumpis izmācījies ļoti dikti kliegt un lielījies, ka viņš kliegšot, tad zeme plīsīšot. Dievs tad atļāvis dumpam tik tad dūkt, ka viņš knāpi iebāzis dūņās. Dumpis nu ar tik tā vair kliedzot, bet tomēr viņa balsi varot dzirdēt par septiņām…
Lasīt tālākStarks māca lapsai laisties
Lapsa visas gudrības mācēja, tikai pa gaisu laisties vēl ne. Nogājusi pie svēteļa to gudrību arī izmācīties. Svētelis paņēmis lapsu aiz pakauša un nesis gaisā. Tur augšā lapsai iešāvies prātā: “Diezgan būs, nu jau mācēšu!” – lai laižot vaļā. Svētelis…
Lasīt tālākDzērve māca lapsai laisties
Lapsa nogājusi pie dzērves, lai iemācot lidot. Dzērve saņēmusi lapsu, uznesusi augstu, augstu un tad laidusi zemē, teikdama: “Kruķi kvasti! kruķi kvasti!” [No krievu: rhenb [djcnm]. Lapsa gan kruķījusi kvasti, bet tas neko nelīdzējis; kā nākusi zemē – nositusies.
Lasīt tālākSuns ar kaķi
Reiz suns nozaga gaļas gabalu un stiepa prom, ko nagi nesa. Kaķis, to paredzējis, poš pakaļ sunim atņemt. Skrēja, skrēja abi divi, uzskrēja kalnā un iesāka plūkties. Un kā viņi plūcās! Drizi viens apakšā, drīzi otrs; un kas tur asiņu…
Lasīt tālākLapsa sludina mieru
Lapsa ienāca vienās mājās, uzkāpa istabas augšā un sacīja gailim: “Labrīt, kaimiņ, kāpi nu zemē, saderēsim mieru, jo tagad visi draudzību saderējuši.” Bet gailis, kaklu pastiepis, skatās un skatās. “Ko tu tur skaties?” lapsa vaicāja. “Es redzu vienu suni nākam,…
Lasīt tālāk