Zeme

Dumpis (Botaurus stellaris)

Dumpis izmācījies ļoti dikti kliegt un lielījies, ka viņš kliegšot, tad zeme plīsīšot. Dievs tad atļāvis dumpam tik tad dūkt, ka viņš knāpi iebāzis dūņās. Dumpis nu ar tik tā vair kliedzot, bet tomēr viņa balsi varot dzirdēt par septiņām verstēm.

Starks māca lapsai laisties

Lapsa visas gudrības mācēja, tikai pa gaisu laisties vēl ne. Nogājusi pie svēteļa to gudrību arī izmācīties. Svētelis paņēmis lapsu aiz pakauša un nesis gaisā. Tur augšā lapsai iešāvies prātā: “Diezgan būs, nu jau mācēšu!” – lai laižot vaļā. Svētelis palaidis arī un šī nu nākusi rūkdama zemē, taisni celmam virsū. Gan uzsaukusi celmam: “Vai bēgsi, pagāns!” bet celms nemaz nejauš. Lasīt tālāk

Dzērve māca lapsai laisties

Lapsa nogājusi pie dzērves, lai iemācot lidot. Dzērve saņēmusi lapsu, uznesusi augstu, augstu un tad laidusi zemē, teikdama: “Kruķi kvasti! kruķi kvasti!” [No krievu: rhenb [djcnm]. Lapsa gan kruķījusi kvasti, bet tas neko nelīdzējis; kā nākusi zemē – nositusies. Lasīt tālāk

Suns ar kaķi

Reiz suns nozaga gaļas gabalu un stiepa prom, ko nagi nesa. Kaķis, to paredzējis, poš pakaļ sunim atņemt. Skrēja, skrēja abi divi, uzskrēja kalnā un iesāka plūkties. Un kā viņi plūcās!

Drizi viens apakšā, drīzi otrs; un kas tur asiņu iztecēja abiem: kā no avota lija pa kalnu zemē. Bet redzēsim gan, cik īsti asiņu satecēs? Lasīt tālāk

Lapsa sludina mieru

Lapsa ienāca vienās mājās, uzkāpa istabas augšā un sacīja gailim: “Labrīt, kaimiņ, kāpi nu zemē, saderēsim mieru, jo tagad visi draudzību saderējuši.”

Bet gailis, kaklu pastiepis, skatās un skatās. “Ko tu tur skaties?” lapsa vaicāja. “Es redzu vienu suni nākam, skatos to.” Tad lapsa mudīgi mudīgi pa logu ārā un prom uz mežu. Lasīt tālāk

Zirgs velk vilku

Zirgs ēda lielā mežā. Te satikušies vilks ar lapsu un sarunājušies zirgu noriet. Lapsa teikusi vilkam: “Zirgs ir piesiets. Ņem to striķi un norauj viņu gar zemi, tad varēsim noriet.”

Labi! Bet tikko vilks striķi paķēra, zirgs skrēja, ko jaudāja, un aizrāva vilku līdz. Lasīt tālāk