Putni māca balodim ligzdu darīt
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: “Puspūru olu piedēju! – tukš!” Un tā viņš vēl šodien
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: “Puspūru olu piedēju! – tukš!” Un tā viņš vēl šodien
Dumpis izmācījies ļoti dikti kliegt un lielījies, ka viņš kliegšot, tad zeme plīsīšot. Dievs tad atļāvis dumpam tik tad dūkt, ka viņš knāpi iebāzis dūņās.
Lapsa nogājusi pie dzērves, lai iemācot lidot. Dzērve saņēmusi lapsu, uznesusi augstu, augstu un tad laidusi zemē, teikdama: “Kruķi kvasti! kruķi kvasti!” [No krievu: rhenb
Lapsa visas gudrības mācēja, tikai pa gaisu laisties vēl ne. Nogājusi pie svēteļa to gudrību arī izmācīties. Svētelis paņēmis lapsu aiz pakauša un nesis gaisā.
Reiz suns nozaga gaļas gabalu un stiepa prom, ko nagi nesa. Kaķis, to paredzējis, poš pakaļ sunim atņemt. Skrēja, skrēja abi divi, uzskrēja kalnā un
Lapsa ienāca vienās mājās, uzkāpa istabas augšā un sacīja gailim: “Labrīt, kaimiņ, kāpi nu zemē, saderēsim mieru, jo tagad visi draudzību saderējuši.” Bet gailis, kaklu
Zirgs ēda lielā mežā. Te satikušies vilks ar lapsu un sarunājušies zirgu noriet. Lapsa teikusi vilkam: “Zirgs ir piesiets. Ņem to striķi un norauj viņu
Vista appirdusies un zeme sākusi degt. Gailis piegājis un sacījis, kadēļ zeme degot? Vista atbildējusi, šī esot par to vainīga. Gailis sacījis, nu vajagot bēgt!
