Putni māca balodim ligzdu darīt
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: “Puspūru olu piedēju! – tukš!” Un tā viņš vēl šodien
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: “Puspūru olu piedēju! – tukš!” Un tā viņš vēl šodien
Vienam tēvam bijuši divpadsmit dēli. Divpadsmito dēlu tēvs atdevis amatā pie kunga uz trīs gadi. Kungs bijis pats velns, kam pavisam bijuši divpadsmit mācekļu, puiku.
Reiz kādam ķēniņam bija pazudusi viņa vienīgā meita. Viens no viņa zaldātiem apņēmās to uzmeklēt un dabūt. Tas nu devies uz lielu ezeru, kāpa laivā
Zalši senāk dzīvoja kopā ar cilvēkiem mājās, kas atradušās mežos un purvos, ēduši kopā ar bērniem no vienas bļodas, un arī gulējuši bērnu šūpuļos. Reiz
Vienam zemniekam bijis mājās zaltis, atnācis pie viņa kāds zaldāts sērst, ieraudzījis zalti un gribējis to nosist. Mājas saimnieks tam uzsaucis: “Lai Dievs pasarga! To
Balodis esot agrāki zemē taisīš pērkli un dēš daudz olu; bet nu reiz lapsa izēdusi viņa olas. Vēl tagad balodis lieloties un žēlojoties: “Puspūru pautu
Starka perklī kāds ielicis svešu putnu olu, ko starka mātīte nezinit izperējusi. Tad salaidušies daudz apkārtejo starku, kuri perētāju mātīti iespīlējuši koka staklē, kur tā
