Vienam zemniekam bijis mājās zaltis, atnācis pie viņa kāds zaldāts sērst, ieraudzījis zalti un gribējis to nosist. Mājas saimnieks tam uzsaucis: “Lai Dievs pasarga! To tu nedari! Citādi man nobeigsies visi zirgi, govis, aitas, cūkas!” Zaltim bijušas olas uz plaukta, un zaldats tās paņemis un noslēpis, gribēdams redzēt, kas tad notiks. Lasīt tālāk
Zaltis
Zalši senāk dzīvoja kopā ar cilvēkiem mājās, kas atradušās mežos un purvos, ēduši kopā ar bērniem no vienas bļodas, un arī gulējuši bērnu šūpuļos. Reiz viens zaltis pašulaik bijis iedējis savas olas šūpulī, kad bērna māte sadomājusi tur ielikt jaunus salmus un izmetusi vecos līdz ar zalša olām. Lasīt tālāk
Notiesātā starku mātīte
Starka perklī kāds ielicis svešu putnu olu, ko starka mātīte nezinit izperējusi. Tad salaidušies daudz apkārtejo starku, kuri perētāju mātīti iespīlējuši koka staklē, kur tā nobeigusies.
K. J ansons Plāņās
Strazds māca balodim lizdu darīt
Balodis esot agrāki zemē taisīš pērkli un dēš daudz olu; bet nu reiz lapsa izēdusi viņa olas. Vēl tagad balodis lieloties un žēlojoties: “Puspūru pautu piedēju, tukšs!” Dievs ari to dzirdēš un devis baložam padomu, lai taisot savu pērkli kokā. Balodis atbildēš, ka viņš nemākot kokā pērkli taisīt. Dievs sacīš, lai saucot pelēko stradu palīgā. Lasīt tālāk