Cilvēks ar meža zvēriem

Suns un zaķis

Vienreiz zaķis skrēja caur mājām. Suns, pie loga tupēdams, ieraudzīja zaķi, nolēca no loga, noķēra zaķi un ienesa saimniekam, lai izcepot pusdienai. Saimnieks cepa zaķi, suns saoda cepeša smaku un gribēja arī kādu tiesiņu. Bet saimnieks nedeva. Lasīt tālāk

Zaķis, medinieks un vilks

Zaķis, ar vilku pa mežu staigādams, prasīja: “Diezin, kā es varētu cilvēka kājas dabūt?” Vilks atteica: “Izej mežam cauri, tur tu redzēsi vienas mājas; mājās iegājis, prasi mediniekam, tas tev iedos.” Labi. Zaķis aizgāja, iegāja istabā un prasīja: “Mīļo mediniek! dod man cilvēka kājas!” Medinieks iedeva zaķim apavas. Lasīt tālāk

Lācis auzās

No sava tēva esmu noklausījies nostāstus par lāčiem. Lāči bieži nopostījuši veselas auzu druvas. Kad auzas bijušas nopļautas un sakrautas gubās, tad lāči nākuši pie gubām, sakampuši ar priekšējām ķetnām auzu klēpi un nesuši mežā. Tad pa mežu lācis gājis tik ilgi, kamēr visas auzas bijušas izbirušas. Tad viņš nācis atkal pie auzu gubām. Lasīt tālāk

Zaķis par medinieku

Kāds zaķis, cilvēka drēbēs apģērbies, aizgāja uz pilsētu un nopirka plinti. Mājā nākdams, iegriezās krogā savu ieroci pielādēt. Lādēdams viņš skatās pa logu un ierauga savu draugu otru zaķi garām skrejam. Nu viņš skrien ārā un sauc: “Jancīt, pagaidi!” un, piegājis klāt, saka tā: Lasīt tālāk

Lapsa un zaķis

Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam klāt un sāk ar to runāt, un abi iet uz priekšu. Lasīt tālāk

Lācis auzās

Liela-meža tūlumā lāči nākuši bieži uz auzu tīrumu un ēduši tur auzas. Reiz viens saimnieks nopļāvis savu auzu lauku, kur lācis nācis ēst, salicis gubas tālāku no meža un par nakti sakūris gar mežmalu uguni, lai lācis nenāktu pie auzu gubām. Lasīt tālāk