Vilks izgājis pamedīt. Izlavījās cauru dienu: nekā. Te ierauga oša galā strazdam ligzdu. Vilks tūliņ liels: «Nosviedi man vienu bērnu, ja nē, nokrimtīšu osi un apēdīšu jūs visus!» Strazds, muļķis, izbailēs nosviež arī. Otrā rītā vilks, ieēdies, klāt atkal: vēl…
Lasīt tālākStrazds
Strods, skrīdams car pierti, īraudzīja, ka tur puiši peras. Nūsametīs kūka zorā pret lugu, suoka virt: “Puiši piertī peras, es pa lūgu verūs, verūs, fiuu – fiu!” Un sapurinuojis spuornus aizskrēja.
Lasīt tālākLapsa ar strazdu
Lapsa bija iekritusi dziļā bedrē un netika vairs laukā. Bedres malā vienā kokā bija strazda pereklis. Lapsa, ieraudzījusi strazdu, saka: “Es apēdīšu tavus bērnus.” Strazds ļoti sabīstas un lūdzas, lai jel atstājot viņa perekli mierā. Lapsa atbild: “Pienes man še…
Lasīt tālākSīlis un žagata
Sīlim, putnam, resna galva; teic, ka tam esot daudz prāta. Šis resngalvis vienreiz aizceļojis uz Vāczemi, kur saticies ar žagatu, un abi palikuši lielu lielie draugi. – Žagatas agrāki Vidzemē nebijis, tā esot dzimta vāczemniece. – Sīlis salielījies, cik Vidzemē…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu taisīt
Balodis gribējis iemācīties lizdu taisīt. Nolaidies pie žagatas un lūdzies, lai pamācot. Žagata rādījusi, rādījusi, bet nebijis lizds ne labi pusē – šis iesaucies: “Protu, protu, redzu, redzu!” Žagata sadusmojusies un aizlaidusies, teikdama: “Ja tu proti un redzi, tad taisi…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Pelēkais strazds esot mācījis balodim pērkli taisīt, teikdams: “Papriekšu lieci kociņus krustim un tad smalkus žagarus virsū!” Bet balodis bijis nepacietīgs – saucis: “Protu, protu!” Pelēkais strazds sadusmojies un aizlaidies saukdams: “Dari, ka tu proti, dari, dar, dar, dar, dar…
Lasīt tālāk