Zivis

Lielā zivs

Jūrā vienā vietā griežoties milzīga vērpute. Pie šīs vērputes glūnot liela zivs. Ja kāds kuģis vērputē iekļūstot, tad zivs aprijot slīkoņus. Reiz kāds kuģis ieskrējis tai vērputē. Bet kuģinieki ātrumā vēl dabūjuši mirušu matrozi virvē iesiet un zivij par ēsmu…

Lasīt tālāk

Lielā zivs

Jūrā dzīvojot liela zivs, kuŗu saucot par Lēvijatānu. Kad šī zivs par naktim skraidot, tad viņas spuras atspīdot pie debesim. Tas atspīdums esot kāvi. Reiz šī zivs ienākusi Daugavā un nu visi ļaudis sabijušies, ka noslīcināšot visu Rīgu.

Lasīt tālāk

Lielā zivs

Reiz jūrā redzēta tik liela zivs, ka bēdas: spuri vien stāvējuši gaisā, kā vesels mežs un augums bijis tik liels, ka astes galu nemaz nevarējuši saredzēt. Zivij arī bērns bijis līdz. Un tas jau pabāzis galvu Daugavas grivē; laime, ka…

Lasīt tālāk

Puika ar zivi

Pie viena ezera reiz dzīvoja skolnieks, viņš bieži gāja uz ezeru un berza tur zivīm maizi. Zivis bija tā pie viņa pieradušas, ka viņš ar tām varēja rotaļāties: viņas no šā nemaz nebaidījās. Sevišķi viņš bija iedraudzējies ar vienu lielu…

Lasīt tālāk

Sams un ulis

Ulis stāstījis par savu likteni tā: “Kad es agrāk dzīvoju kalnu starpā (t, i, upē), tad man bija pieci sprīži acu starpā, bet kamēr iegāju ezerā, nu esmu tik maziņš, maziņš.” — Še sakāmam vārdam taisnība: “Kas daudz grib, tam…

Lasīt tālāk

Sams un ulis

Sams, domādams, ka Daugavā par daudz grūta dzīve, sāka iet uz augšu un iegriezās Ogrē. Ogrē viņš satika uli. Kā jau daždien ienācejs, viņš, laipni bildinādams, vaicāja: “Kā te labi klājas?” Ulis, samu apskatīdams, pie sevis nodomājis: “Ja šitāds tēviņš…

Lasīt tālāk