Meža zvēri ar mājas lopiem

Cūka ceļ ēku

Vienai saimniecei bija sivēns. Un tas vairs negribēja ilgāki pie viņas dzīvot, jo dodot par daudz maz ēst. Tad sivēns ņēmās, aizbēga uz mežu, uzcēla tur mājiņu un vienu vakaru, tumsai metoties, aizkūra krāsni, kur sasildīties. Sildījās, sildījās – te atvērās piepēži durvis, ienāca zaķis istabā, nakts māju lūgdamies. Lasīt tālāk

Cūka ceļ ēku

Reiz sadraudzējušies kopā vepris, āzis, gailis, pīle un nosprieduši pie cilvēkiem vairs nedzīvot, bet doties mežā un uzmeklēt pašiem savu dzīves vietu. Tā viņi arī iegājuši lielā mežā, nometušies pie kādas upītes un dzīvojuši kādu laiku itin priecīgi bez rūpēm. Drīz vien uznācis vēss rudens un vepris jau sācis runāt, ka vajadzēšot kādu ēku celt, kur par ziemu patverties. Lasīt tālāk

Cūka ceļ ēku

Vienai saimniecei bij tāds sivēns: kurš vien viņu ieraudzīja, tas spēra to ar kāju un dēvēja par Kverkli. Tad sivēns vienreiz

sasirdījās un gāja labāk uz mežu prom. Aizgāja – redz vienu mājiņu. Ieiet, atron ēdienus visvisādus. Ko nu vairāk? Apmetas un dzīvo kā muižkungs. Bet otrā vakarā atnāk arī vista ar gaili: lai dod nakts māju! Lasīt tālāk

Mājas lopi ceļ ēku

Kādu reizi āzis, gailis un zosu tēviņš izgājuši no mājām laimes meklēt. Te pienācis vakars un viņi uzgājuši mežā mājiņu, kur apmetušies par nakti. Āzis uzkāpis uz lāvas, gailis laktā un zosu tēviņš aizdurvē. Lasīt tālāk

Cilvēks kopā ar lopiem noņem laupītājiem māju

Kāds kungs atraida savu veco sulaini, tādēļ ka nespēj vairs kalpot. Sulainis iet bēdīgs caur lielu mežu, kur satiek vecu zirgu, kurš tāpat vecuma dēļ no saimnieka atraidīts. Abi nu iet tāļāk un satiek suni. “Ko tu te vazājies?” sulainis prasa. “Ja, saimnieks mani atraidīja, jo nespēju vairs lopus ganīt, mājas sargāt.” Lasīt tālāk