Vīrs

Liepa

Senāk visi koki mācēja runāt un lūdza cilvēkus, lai viņus necērtot. Kāds vīrs iegājis mežā un gribējis cirst liepu, bet liepa sacījusi: “Necērt manis, es tevi pataisīšu, par ko tu gribēsi!”

Vīrs teic: “Labi, tad pataisi mani par kungu!” Lasīt tālāk

Lapsa un zaķis

Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam klāt un sāk ar to runāt, un abi iet uz priekšu. Lasīt tālāk

Lācis grib plēst cilvēku

Viens vīrs mežā lielā salā uzkūris uguntiņu sasildīties. Ne cik ilgi – lācis klāt, lai ļaujot šim arī pasildīties. Atļāvis. Tad lācis itin mierīgi notupies pie uguns sildīties. Te – kur gadījusies, kur ne? – atskrien lapsa; bet nenāks vis tuvu, labu gabaliņu no uguns atstatu nostājusies un tikai saucot: “Vai, vai, vai, kā kājiņas salst! kājiņas salst!” Lasīt tālāk

Arājs izraibo lāci

Vīrs ara ar sarkanu seķi. Iznāk lācis no meža: “Vai, kas tavam zirgam par jauku, raibu spalvu! Vai nevari man arī tādu noraibot?” “Kādēļ ne? Bet tad tev jāļaujas sasieties, citādi raibojot raustīsies un nekāds labs raibums neiznāks.” Labi! Lai saistot arī. Vīrs nu nosaista lāci tā, ka ne pakustēt; tad izrauj nazi (un sāk tikai garniski vien ādu raibot. Lasīt tālāk

Lācis par mācītāju

Leitis dabraucis pie kroga, piesien zirgu pie margām un pats ieiet krogā. Kamēr viņš krogā, tamēr lācis, kas dīdītājiem atsprucis, ieraušas kamanās. Zirgs, mežona smaku saozdams, atraujas vaļā un sāk briesmīgi skriet pa lauku laukiem un mežu mežiem, taisni prom uz mājām; bet lācis sabijies, skrienot pār kapsētu, bija paķēris vienu krustu un, šo turēdams ķepās, sēdēja kamanās. Vīrs, iznācis no kroga, tur vairs neatrod zirgu, nezina nekā cita darīt, kā iet, meklējot un taujājot, uz mājām, un lūkāt, vai zirgs tur nebūs noskrējis. Lasīt tālāk

Zvēru karš lapsas dēļ

Lapsa reiz sastapa vecu runci saimnieka kāpostu dārza. Lapsa vaicā, ko šis te darot? Runcis atbild, ka vecuma dēļ saimnieks tam vairs nedodot maizes. Lapsa teic, lai nāk šai līdz uz bedri. Labi! Runcis arī aizgāja un dzīvoja lapsas bedre.

Reiz vilks, gar lapsas durvim staigādams, to meklēja. Lapsa, vilku ieraudzījusi, tam uzsauca jau no tālienes, lai iet klusāki, citādi iztraucēšot viņas jauno vīru. Lasīt tālāk