Dažādi laimes zvēri
Kādam tēvam ir trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Gudrajiem dēliem tēvs dod zirgu, ko žagarus vest, bet muļķītim tie jānes nešus mājā. Reiz gudrie
Kādam tēvam ir trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Gudrajiem dēliem tēvs dod zirgu, ko žagarus vest, bet muļķītim tie jānes nešus mājā. Reiz gudrie
Vecu vecos laikos cilvēki vēl nekā nestrādājuši un tāpat vien blandījušies bez darba apkārt. Šie nu cauras dienas gozējušies un skatījušies, kā putni raunas, kā
Tas bijis vecu vecos laikos, kad ļaudis tikko iemācījušies art zemi. Reiz viens arājs aizgājis art. Nezin no kurienes ieradušies vilks, zaķis un dundurs un
Dēls ar meitu norāvuši dārzā katrs vienu ābolu un ieskrējuši mežā, aizmukdami no niknās pamātes kūliena, tāpēc ka bija saplēsuši krūzīti. Pa nakti tie laimīgi
Reiz zvēru ķēniņš sataisīja dzīres un salūdza visus zvērus. Visi sanāca, tikai gliemēzis nebija. Otrā dienā ķēniņš satika gliemēzi un prasīja, kādēļ viņš nebijis dzīrēs?
Kad Dievs jau bīš visus zvērus radīš, tad viņš licis tiem rakt upi, lei būtu visiem ūdens ko dzert. Zaķis ar lapsu esot dzinuši pirmo
Dievs pavēlēja visiem ceļu taisīt, jo neviens pats nevarot iztikt bez ceļa. Visi strādāja, cik jaudāja, tikai kurmis un čūska nē. Kurmis nelīda no zemes
Kad ūdens plūdos Noāss ar visim zvērim sagāši šķirstā, tad ielavījies tur arī Vells, pārvērties par peli un izgrauzis šķirstam mazu caurumiņu. Kad nu sķirstā
Agrākos laikos zvēri un putni veduši lielu kaŗu, kurš vilcies ļoti ilgi, kādēļ arī dažreiz uzvārējuši putni, dažreiz atkal zvēri. Sikspārnis, gribēdams izlikties par lielu
Reiz lācis gāš nejauši garēm gar ceplīša pērkli, kur atradušies tikai mazie ceplēni. Kad nu vecais ceplīts pārnācis, tad šie ar bailēm stāstīši, cik lielu
Gailītis ar vistiņu gribēja kopā ceļā doties. Gailītis taisīja skaistus ratus sarkaniem riteņiem, aizjūdza četras peles priekšā. Vistiņa ar gaili iesēdās ratos – aizbrauca, brauca,
Viens zaķis bija apnicis dzīvot meža biezumos, viņš uztaisījis sev sarkanus ratus, aizjūdzies pats priekšā un braucis pasaulē draugus meklēt. Pirmo viņš saticis ceļā lāpāmo
Reiz dzīvoja viens abru taisītājs, kuram pietrūka maizes. Arī kaimiņš tam par velti negribēja dot, bet lika uztaisīt abru. Abra bija gatava un vīriņš to
Viens vīrs meža taisījis muldu. Patlaban mulda gatava, te paskatās – vai traks! Turpat necik tālu čāpo lācis. Kur nu mukt? Vai kokā līst? Lācis
Ģēģerim bija suņa vietā kaķis, kas viņam ikdienas uz jakti līdz gāja. Daudzreiz viņam gan bija bez kāda medījuma mājā jāpārnāk, bet vienreiz viņam laimējās
Reiz viens saimnieks izdzinis no mājas nespēcīgu suni, kas tam uzticami līdz pašam vecumam bija kalpojis. Suns aizgājis. Gabaliņu pagājis, ierauga: nāk izsalcis vilks. Vilks
Kad Dievs visus zvērus, putnus un citus dzīvniekus gan zemes virsū, gan ūdenī bija radījis, tad izrādījās, ka par visiem bailīgākais bija zaķis. No viņa
Pie kāda saimnieka dzīvoja runcis, kurš bijis liels kārumnieks, jo bez pelēm, ko noķēris klētī, dažu labu reizi apēdis arī šķiņķi un izlaizījis kreimu. Kādreiz,