Lopi

Lopu saruna pirmo reiz ganos

Vienam saimniekam bijis ļoti daudz aitu, bet barības pamaz. Tāpēc katru pavasari, tiklīdz maza maza zālīte parādījusies, jau aitas laiduši laukā. Lielās aitas jau zinājušas, ka pavasarī nekāda prieka vēl nav; bet mazie jēriņi domājuši, ka nu būšot liela mīksta un sulīga zāle. Lasīt tālāk

Kā govis sarunājas

Reiz dzīvojis viens lielskungs, kurš bijis ļoti nikns, par mazāko vainu kūlis savus darbiniekus ar spieķiem, un pats vienmēr stāvējis klāt pie darbiniekiem.

Reiz vēlā vakarā no darbiniekiem uz māju ejot, kungam iznācis iet gar kūti, kuŗā viņš dzirdējis savādu skaņu. Lasīt tālāk

Mājas lopi ceļ ēku

Senos vecos laikos visi māju lopi draudzīgi dzīvojuši kopā. Tiem bijusi mežā būdiņa, sūnām taisīta. Bet ir še tiem nebijis ilgi miers, jo būdiņu uzgājis vilks un tīkojis pēc taukā sivēna.

Kādu dienu, kad sivēns sildījās būdiņā pie uguns, vilks to nokampis un rāvis laukā. Bet sivēns, no pirmām bailēm atjēdzies, neganti saucis: “Kur vīri, kur vīri?” Lasīt tālāk

Mājas lopi ceļ ēku

Reiz saimniece sacīja saimniekam: “Pārdosim savu zirgu; tu redzi, mums nav ēdamā vairs!”

Gailis, krāsns caurumā to dzirdēdams, aizgāja pie zirga un sacīja: “Bēdz uz mežu, tevi rītu pārdos!” Lasīt tālāk

Lopi noņem laupītāju māju

Vienam saimniekam bijis vecs zirgs. Tas vairs nespējis kalpot; saimnieks tādēļ to izdzinis no mājas. Nu zirgs ļoti bēdājies un gauži raudājis: kā lai uzturu nopeln? Te, par laimi, ienācis labs padoms prātā: iet uz Rīgu par muzikantu. Labi! Un tā nu zirgs ņem kājas pār pleciem un iet uz Rīgu. Iet, iet – satiek suni. Lasīt tālāk

Mājas lopi ceļ ēku

Reiz āzis, auns, zostēviņš, gailis un kaķis kopā gājuši pastagāties; bet mežā tiem uzbrukuse nakts. Nu visi nosprieduši būdiņu celt. Āzis apņēmies saviem ragiem baļķus lauzt, auns ar savu pieri zarus nošķibīt, kaķis saviem nagiem sūnas sakasīt, ar ko baļķu šķirbas aizsūnot, gailis upmalē jumtam meldrus lauzt un zostēviņš saviem platajiem spārniem jumiķa amatu izpildīt. Lasīt tālāk