Meitas

Melnais strazds

Melnais strazds laidies pirtij garām, kur tobrīd meitas pērušās. Paskatījies mazu nieciņu un tad aizlaidies puišiem stāstīt: “Es tupēju, es tupēju pirts paspāmē, pirts paspārnē; es redzēju, es redzēju – meitas pērās – pliks pliks meitām pups! Sita, sita šķērsām pupiem, garām pupiem pliuks! pliuks!” Lasīt tālāk

Dzeguze

Dzeguze pieskrējusi pie veca veca arāja, kas stipri bijis kurls un prasījusi: kur govju meitas esot? Arājs klausījies: “Ko, ko?” Prasījusi vēl reiz; bet šis atkal: “Ko, ko?” Nu dzeguze dusmās nospļāvusies, mēdīdama: “Kū, kū! kū, kū!” Tādēļ vēl šodien projām skriedama spļaujot jeb kūkojot. (D. L. etn, p. 1892.). Lasīt tālāk

Ūpis

Ūpis gribējis laisties uz istabas augšu, lai pa griestu caurumu noklausītos, kā meitas šūdamas, adīdamas dziedāšot. Bet, par nelaimi, iemaldījies ābeļu dārzā, kur kāds vecītis mocījies ar nelabu sirdi un vaidējis. Ūpis noklausījies un vaidejis arī tā: “Ū! ū! vai! vai!” Lasīt tālāk

Dzērve

Dzērve zinājusi, ka muižas rijās meitas, kuldamas, arvienu dziedot. Aizlaidusies turp; bet, par nelaimi, bijusi sestdienas diena: meitas visu nedēļu nokūlušās gurdenas, šoreiz nedziedājušas; tikai rijnieki (darbinieki) patlaban braukuši serā un rati par to nedēļu bijuši izkaltuši: čīkstējuši, dverkstējuši, kā traki. Lasīt tālāk

Lapsas smadzenes

Reiz lapsa gauži bij izsalkusi, tādēļ iezagās mājās, meklēdama kādu kumosu rokā dabūt. Izošņājās vienā kaktā, otrā – nekā nav. Ieies istabā, ierauga abrā mīklu. Nu būtu kas vēdaram, bet nav vairs laika: dzird meitas nākam. Nekā cita darīt, ātrumā lec abrā ar visu augumu, apviļājas ar mīklu un prom uz mežu ēst to pašu, cik pielipis. Te pieronas pašu laiku vilks. Lasīt tālāk