Guļbis dzeivuoja vīnā dīķa molā un peile ūtrā. Guļbjam palyka garlaicīgi un tys sagudruoja īt uz peili svuotūs [kr. cdfnm, precinieks]. Puormuovis dīķi, soka: “Peilīt, peilīt, palīc man par sīvu!” Bet peile lepnīgi atcārt: “Es tev, taidam garkakļam, lai palīku…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Reiz balodis nogāja pie strazda mācīties lizdu taisīt. Strazds bija šinī lietā liels meistars. Viņš sāka taisīt smuku lizdu. Balodis sekoja viņa darbam ar lielu uzmanību. Kad jau dibens bija gatavs un arī malas drusciņ iesāktas mūrēt, tad balodim palika…
Lasīt tālākNotiesātā starku mātīte
Vienā mājā kādā augstā kokā bīš uzvilkts starkas pērklis. Pavasarī tai pērklī nometušās divas starkas. Mājas puisis reiz uzkāpis tai kokā, izņēmis vienu starkas olu un ielicis zoss olu tai vietā. Kad starkas savas olas izperēšas, tad zosulēns ticis nogrūsts…
Lasīt tālākStarks precē dzērvi
Vienā purvā dzīvojis starks un dzērve. Viņiem bijusi katram sava būdiņa. Vienreiz starks iedomājies precēties un čāpojis pa purvu uz otru malu pie dzērves. Aizgājis viņš stāsta dzērvei, ka gribot šo precēt, bet dzērve viņu atraidījusi sacīdama, ka viņš neesot…
Lasīt tālākNotiesātā starku mātīte
Lielvārdes pagastā reiz dzīvojis viens starku pāris. Pie starka mātītes dažreiz atlaidies kāds svešs starks. Bet vecais starks kādreiz sasaucis citus starkus, kuri visi pēc rindas sākuši to starka mātīti knābt, kamēr ta bijusi pagalam.
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Kad Dievs bija visus kustoņus radījis, tad katrs kustonis taisīja sev migu un katrs putns darīja lizdu. Tikai balodis un vista neprata perēkli taisīt. Viņi norunāja ņemt par lizdu taisītāju to putnu, kurš vislabāki māk lizdu darīt, un gāja aplūkot,…
Lasīt tālāk