Kungs

Par brīnum lielo gaili

Vienam kungam bijis gailis, kas skraidījis apkārt un nemaz pie vistām nestāvējis. Tad kungs viņu padzinis. Nu viņš gājis pa lielu mežu un saticies vilku. Vilks vaicājis: “Kūmiņ, kur tad tu iesi?” “Iešu pie aitām!” Vai nepaņemsi mani arī līdz?” “Kāpēc ne? Ieplētīšu šnābli, ielieni rīklē!” Labi. Lasīt tālāk

Par brīnum lielo gaili

Gailis satiek lāci un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, lācīti, labāk tevi dzīvu norīšu.” “Rij!” Un gailis norija lāci. Velāk satiek vilku un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, vilciņ, labāk tevi dzīvu norišu.” Lasīt tālāk

Suns par kunga pavāru

Reiz kungs gāja medīt. Pie mazas mājiņas nošāva zaķi un atdeva savam sunim, pieteikdams: “Pārnes un izvāri man azaidu!” Labi. Mājā suns sāka zaķim kājas grauzt. Sulainis prasa: “Ko tur dari?” “Kājas laizu – laizi tu arī!” Sulainis laiza, laiza, bet nekraukšķ tā, kā sunim. “Vai sunīti, kā tev tā kraukšķ?” Lasīt tālāk

Cilvēks kopā ar lopiem noņem laupītājiem māju

Kāds kungs atraida savu veco sulaini, tādēļ ka nespēj vairs kalpot. Sulainis iet bēdīgs caur lielu mežu, kur satiek vecu zirgu, kurš tāpat vecuma dēļ no saimnieka atraidīts. Abi nu iet tāļāk un satiek suni. “Ko tu te vazājies?” sulainis prasa. “Ja, saimnieks mani atraidīja, jo nespēju vairs lopus ganīt, mājas sargāt.” Lasīt tālāk