Suns

Pūķa kāvējs ar suņiem

Vecam zaldātam gadījās reiz, ar draugiem satiekoties, stipri iedzerties, ka vairs tanī vakarā nespēja uz kazarmu aiziet, bet palika ceļmalā guļot. Par to nu nekāda liela nelaime nebūtu bijusi, jo bija silts vasaras laiks, ja rītā agri nebūtu uz smatru jāiet. Nabaga zaldātiņš, rītā agri pamodies, steidzās uz māju, bet atrada, ka citi biedri pie darba aizgājuši, un nu zināja gan, kāda pirts gaidāma. Lasīt tālāk

Putni kaķa un suņa bērēs

Saimniece aiznesa kaķi uz klēti, lai žurkas medītu. Pa brītiņam ierauga: skrien viena žurka. Tā tūliņ tai mugurā un ēd nost. Apēd, nu gribas dzert, ka nekur šauties. Kas ir? Atron kaktā tādu podiņu, podiņā šķidrumu un sāk to pašu lakt. Lasīt tālāk

Suns ar kazu

Sunim bij ienācis prātā pašūpoties: lai kaza nākot līdz pie šūpolēm! Kazai tas Dieva dots. Suns nu iekāpa šūpolēs un kaza ar ragiem šūpoja, ka vējš vien gar acim skrēja. Bet tikām, tikām – pārtrūka striķis un par nelaimi suns pakārās. Lasīt tālāk

Suns ar āzi

Āzis gribēš līst caur sētu dārzā, bet iespiedies sētas caurumā. Daskrēš suns un sācis āzi plēst. Āzis nu sācis žēlīgā balsī lūgties: “Neplēs drēbu!”

Suns ar aitu

Aita ēdusi sienu ar gardu muti; bet suņam, to redzot, radusies skaudība.

Viņš saktījies, skatījies, uzlēcis uz siena un aizdzinis aitu projām. No tā nu esot cēlies sakāms vārds par skaudīgu cilvēku: “Sēd kā suns uz siena: ne pats ēd, ne aitai dod.”

Suns ar gaļas gabalu

Suns gāš par laipu ar lielu gaļas kumāsu mutē.

Ūdenī viņš redzēš savu pakrēsli un domāš, ka tas ir cits suns ar vēl lielāku gaļas gabalu.

Viņš tūlin gribēš to ķert, Lasīt tālāk