Tāļā zemē reiz dzīvoja vienās mājās veca sieviņa. Un tai bija gailītis; to iesaukuse par Papu. Vienreiz viņa pasauca Papu istabā, un iedeva ēst. Kamēr Papus ēda, pati aizgāja govi slaukt. Bet gailis, miežus apēdis, ieiet kukiņā, apgāž piena podu un saplēš vēl dažus citus traukus. Sieviņa ienāk iekšā, ierauga, ko gailis padarījis un sāk viņu sukāt, izdzīdama pa vārtiem ārā. Lasīt tālāk
Cilvēks kopā ar lopiem noņem laupītājiem māju
Kāds kungs atraida savu veco sulaini, tādēļ ka nespēj vairs kalpot. Sulainis iet bēdīgs caur lielu mežu, kur satiek vecu zirgu, kurš tāpat vecuma dēļ no saimnieka atraidīts. Abi nu iet tāļāk un satiek suni. “Ko tu te vazājies?” sulainis prasa. “Ja, saimnieks mani atraidīja, jo nespēju vairs lopus ganīt, mājas sargāt.” Lasīt tālāk
Lopi noņem laupītāju māju
Reiz vienam saimniekam bijis slinks ērzelis, un saimnieks viņu arvien sitis. Vienā dienā ērzelis nodomājis aizbēgt no saimnieka, un tā arī izdarījis. Ejot pa ceļu, tas saticis vecu āzi, kuru saimnieks izdzinis no mājas. Nu abi satikušies, sākuši pa draugam runāt un iet uz priekšu. Lasīt tālāk
Zvēru karš ar mājas lopiem aiz dažādiem iemesliem
Zemnieks gāja uz mežu un atrada pie priedes naudas podu. Tikko gribēja ņemt – velns klāt: pods piederot viņam. Viņi apņēmās pēc tā poda ar zvēriem karot: kurš uzvarēs, tam pods piederēs. Velns atnāca ar lāci un mežacūku, bet zemnieks vēl nebija atnācis. Tad velns pavēlēja, lai lacis kāpjot kokā lūkot, vai zemnieks jau nākot. Lācis uzkāpa – nenākot nekā. Pēc brīža velns atkal sūtījis lāci kokā. Uzkāpa – ne nākot nekā. Lasīt tālāk