Dievs

Rokpelnis un baltais vīrs

Reiz dzīvoja nabaga rokpelnis. Un kā jau nu katram rokpelnim šaura pārtika, tā arī šim: ko šodien nopelnījis, tas rītu jāapēd. Bet reiz rokpelnim uznāca tādas nedienas, ka veselu nedēļu nebij ne maizes kumosiņa ko mutē bāzt. Izprasās vienā vietā…

Lasīt tālāk

Nāve par krustmāti

Vienam nabaga vīram bija ļoti daudz bērnu, un kad nu viņam vakar piedzimis vēl viens dēls, tad neviens vairs negrib viņam kūmās nākt. Kad visi radi un draugi atsacījuši no kūmām, tad viņš nospriedis iet pa ceļu un uzrunāt pirmo,…

Lasīt tālāk

Kuņas dēls

Citām reizēm dzīvoja viens bagāts 1ielskungs ar savu lielmāti. Lielskungs bija stiprs, sirdīgs kaŗavīrs, žēlīgs un mīlīgs un visādi teicams kungs, un lielmāte arī bija mīlīga, laipnīga, pazemīga dvēsele; bet lielskungs bija vairāk līksms un priecīgs savā garā, turpretim lielmāte…

Lasīt tālāk

Stiprinieks ar saviem biedriem

Sen, vecos laikos pie saviem vecākiem dzīvoja viens dēls vārdā Īliņš. Viņš bija veselīgs un stiprs. Bet reiz viņš uzlīda rijas krāsns augšā un palika no tā brīža tik nespēcīgs un gaudens, ka nevarēja ne no vietas pakustēties, un sagulēja…

Lasīt tālāk

Zvēri rok upi

Kad Dievs jau bīš visus zvērus radīš, tad viņš licis tiem rakt upi, lei būtu visiem ūdens ko dzert. Zaķis ar lapsu esot dzinuši pirmo stigu un kurmis ar āpšu rakuši pirmo vagu. Līdz ar zvērim esot strādāši arī putni,…

Lasīt tālāk

Žubīte

Žubīte lēkājusi pa ozolu zariem un ap ganu meitu; bet tā nedziedājusi un nedziedājusi. Te pienācis puisis, tas apķēris meitu un noskūpstījis. Ko nu gaidīt? Tūliņ čaukstējusi pakaļ, kā tiem tur skūpstoties atskanējis un projām skrienot apsolījusies. “Līdz, līdz, līdz…

Lasīt tālāk