Vecos laikos dzīvoja kāds godīgs kalējs, Reins vārdā, kuru dievs bija svētījis ar lielu bērnu pulciņu un kuram tādēļ bija cītīgi jāstrādā, lai savējiem varētu pārtiku sagādāt. Tādēļ ka viņš savā amatā bija sapratīgs un apzinīgs, viņam nekad netrūka darba…
Lasīt tālākEnģelim uzliktais sods
Nabadzītei pa lielceļu ejot, laiks pienāca un tā dzemdēja dvīnīšus, divas smukas meitiņas. Dievs kungs pavēlēja vienam eņģeļam, lai šis tūliņ ejot un māti nogalinājot. Eņģelis aiziet, bet viņam sirds apžēlojas par bezvainīgiem bērniņiem, kas nu bez mātes paliks un…
Lasīt tālākBēgšana ar meitenes palīdzību
Reiz valdīja kāds ķēniņš pār lielu valsti, bet tam nebija neviena bērna. Ķēniņš un ķēniņiene par to bija ļoti noskumuši un lūdza Dievu, lai viņš tiem dotu kādu bērnu. Kādā dienā izgāja ķēniņš tuvējā mežā pastaigāties. Laiciņu gājis, tas skatījās…
Lasīt tālākDažādi Dieva pārbaudījumi
Viens vecīgs saimnieks apprecējis itin jaunu sievu. Bet ar laiku sieva šo par neko neturējusi: kā tikai kādu soli no mājām izkustējis, tūliņ saimniecei ģeķības prātā: saaicinājusi šādus, tādus trakuļus un aicinājusi un dzīvojusi, jāsaka, kā pašai patīkas. Reiz saimnieks…
Lasīt tālākDažāda atmaksa
Reiz viena meita gājusi pa ceļu. Pa priekšu gājis vecs vecis, kas tikko varējis pavazāt kājas. “Vecais tēv’, sēdi man kukurī!” teikusi meita, “es tevi panesīšu.” “Ko nu, meit,” teicis vecis, “gan jau es tāpat aizvilkšos.” “Nāc vien, nāc!” teikusi…
Lasīt tālākDievs rada pasauli
Pirmajos laikos, kad Dievs jau bija radījis debesi, zemi un visus citus radījumus, tas allaž staigāja pa zemes virsu, sarunādamies ar saviem radījumiem. Tā reiz, zemi pārstaigādams, tas ievēroja, ka zeme par lielu un visu nevarot viņa radījumi apdzīvot. Tas…
Lasīt tālāk