Citi kustoņi

Muša

Mušai senāk bija ar spalvām apaugusi āda. Bet lācis viņu senāk reiz aizvedis uz pirti, noplaucējis tur un novilcis visu ādu. No tā laika mušas laižās plikas apkārt. Lasīt tālāk

Gliemēzis

Reiz zvēru ķēniņš sataisīja dzīres un salūdza visus zvērus. Visi sanāca, tikai gliemēzis nebija.

Otrā dienā ķēniņš satika gliemēzi un prasīja, kādēļ viņš nebijis dzīrēs? Gliemēzis sacīja, ka mājās esot labāk kā viesos. Lasīt tālāk

Odi un zirgs

Odi satiek vilku, kurš pašu laiku iet uz zirgu, un prasa: “Kurp tad tu nu, kuplasti, iesi, tā noglaudies un aizslēpies?” “Iešu uz ganībām, tur no zirga sev sataisīt brangu pusdienu. Es viņu nokodīšu un labi sabaŗošos.” Lasīt tālāk

Odi un zirgs

Liels brūns zirgu lācis bija gauži izsalcis. Pa mežmalu staigādams ieraudzīja arāju aram un apņēmās to ar visu zirgu apēst.

Pamazītēm vien vilkās un vagas galā apakš kupla kļava uz krūtim uzgūlies, gaidīja arāju piedzenam. Zem vienas kļavu lapas bija liels ods pieķēries dienvidu gulēt. Lasīt tālāk

Bites

Vasarā, kad bites laiž bēmus, varot vakaros pie tropa dzirdēt, kā abi bišu tēvi runājoties. Jaunās saimes tēvs mīļā un smalkā balsī lūdzoties: “Tētīt, tētīt, tētīt!” Vecās saimes tēvs atbildot rupākā balsī: “Prom, prom, proml” Lasīt tālāk

Circenis pieviļ peli

Pele uzskrējusi krāsns augšā un prasījusi circenim: “Vai kaprālis māja?” “Nē, aizgāja kāzās!” Pele tūliņ izlec plānvidū un dzīvo bez bēdām dziedādama, lēkdama. Te kaķis  – kaprālis  – kur gadījies, kur ne? – krapt! pelei mugurā. “Lai tava dvēsele manās asinīs noslīktu!” pele dusmās iesaucas un tad izdziest kaķa zobos. Lasīt tālāk