Eža kažociņš
Reiz dzīvoja vīrs un sieva: abiem klājās labi, taču bērnu kā nav, tā nav. Vienā dienā vīrs mežā, kur vēl neviens nav gājis, uziet noslēpumainu
Reiz dzīvoja vīrs un sieva: abiem klājās labi, taču bērnu kā nav, tā nav. Vienā dienā vīrs mežā, kur vēl neviens nav gājis, uziet noslēpumainu
Reiz dzīvoja vīrs ar sievu. Tiem bijusi gudra meita. Un tā vienu dienu istabā audusi. Te ienācis kāds tiesas kungs, vaicādams, kur esot tēvs ar
Reiz dzīvojis milzum bagāts lielskungs. Un tas bijis tik sīksts, ka baidījies precēties: sieva pulka apēdīšot un tādu, kas nemaz neēd, nevarot nekur uzdabūt. Bet
Trīs amata zeļļi iet lierēt un grib kādā krogā pārgulēt. Krodzeniece labprāt šiem dotu arī nakts mājas, bet saka: “Mans vīrs nav nemaz tādas labas
Vienam saimniekam bija ļoti prātīga saimniece. Kādu dienu vīrs saka: «Sieviņ, kādēļ katrā ēdiena laikā tik gaļu vien, gaļu vien vāri? Vāri reizām putru, reizām
Viens vecīgs saimnieks apprecējis itin jaunu sievu. Bet ar laiku sieva šo par neko neturējusi: kā tikai kādu soli no mājām izkustējis, tūliņ saimniecei ģeķības
Vienam ķēniņam bija ļoti skaista meita. Pats saucis to vienādi par Skaistīti. Bet ķēniņam nomira sieva, Skaistītes māte, viņš apprecēja citu sievu. Tai arī bija
Kāds kungs bija atdevis kādam vīram meža stūrīti. Vīrs tūlin uzcēla mazu būdiņu, ietaisīja mazajā stūrītī lauciņus un apsēja labību. Bet mazie lauciņi neienesa tikdaudz,
Vienam zemniekam arot piekusa zirgs. Zemnieks sadusmojies uzkliedza: «Ka tevi vilks apēstu!» Te uzreiz negaidot no krūmiem izlec vilks un saka: «Nu dod, es apēdīšu!»
Ezis un zaķis salīguši sava starpā, ka tas, kas ātrāki noskries līdz norunātai vietai, dabūs no uzvarētā viņa spalvu. Ezis, apzinādamies savu nespēcību tanī ziņā,
Stērsta ielaidusies pašā dienas vidū pagalmā, kur sieva gulēdama klusinājusi bērniņu un sniegusi krūti: “Še cicis, še cicis!” Tas stērstai paticis, tādēļ dziedājusi: “Ci, ci,
Sīki putni kāzas dzēra, Strazdiņš tek raudādams, Strazdiņš tek raudādams, Ko būs ņemt vedējos.
Citi putni savus bērnus Pa zemīti brēcināja; Vālodzīte gudra sieva, Tā pakāra šūpulīti.
Mēslenīcā apakš cāļu luktas bijuši sakrājušies daudz netīrumu, kuri sākuši iesilt un kūpēt. Vista naktī pamanījusi tādus garaiņus un tūdaļ tai iesities prātā: “Kad tikai
