Sieva

Ezis ar zaķi

Ezis un zaķis salīguši sava starpā, ka tas, kas ātrāki noskries līdz norunātai vietai, dabūs no uzvarētā viņa spalvu. Ezis, apzinādamies savu nespēcību tanī ziņā, apņēmies zaķi pievilt. Viņš nostādījis jau agrāk norunātā vietā savu mātīti. Lasīt tālāk

Stērsta

Stērsta ielaidusies pašā dienas vidū pagalmā, kur sieva gulēdama klusinājusi bērniņu un sniegusi krūti: “Še cicis, še cicis!” Tas stērstai paticis, tādēļ dziedājusi: “Ci, ci, cics!” Lasīt tālāk

Vālodze

Citi putni savus bērnus
Pa zemīti brēcināja;
Vālodzīte gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti. Lasīt tālāk

Putnu kāzas

Sīki putni kāzas dzēra,
Strazdiņš tek raudādams,
Strazdiņš tek raudādams,
Ko būs ņemt vedējos. Lasīt tālāk

Zvēri bēgdami iekrīt bedrē

Mēslenīcā apakš cāļu luktas bijuši sakrājušies daudz netīrumu, kuri sākuši iesilt un kūpēt. Vista naktī pamanījusi tādus garaiņus un tūdaļ tai iesities prātā: “Kad tikai zeme nedeg? Kas, jods, cits tā kūpētu?” Bailēs sākusi kladzināt. Gailis atmodies: “Kas nu, kas nu? Ne nakts vidū vairs nevarēs muti valdīt.“ Lasīt tālāk

Eža kažociņš

Dzīvo reiz vīrs un sieva: abiem klājas labi, taču bērnu kā nav, tā nav. Te kādu reizi vīrs mežā, kur neviens nav spēris kāju, uziet noslēpumainu māju, pie kuras veca māmiņa zīda dzijas šķetina. Vīru uzlūkodama, tā viņam dod lūku vāceli un, pieteikdama neskatīties tajā pirms laika, pazūd kopā ar visu māju. Lasīt tālāk