Augi un citi nedzīvi priekšmeti.

Ugunis

Kāda saimniece katru vakaru aprausa uguni ar pelniem, lai līdz rītam neizdzistu jeb kāda dzirkstele neaiztaptu projām. Bet otrās mājās, tā saimniece daudzreiz spārdīja uguni ar kāju, ka dzirksteles vien stiepās un vakaros nekad neaprausa.

Lasīt tālāk

Tāss un sveks

Tāsis (bērza miza) lielīdamies smēja sviķi: “Es esmu čakls un jautrs, bet tu tikai izkūpi vien!” “Labi, kaimiņ, labi! Ko ar tevi tiepšos? Noliksimies abi ceļa malā, tad dzirdēsim, kuru no mums ļaudis vairāk cildinās.” “Pareizi!” tāsis atteica un nu…

Lasīt tālāk

Pupa, salms un ogle

Reiz pupa, salms un ogle nosprieduši reizot pa pasauli. Ceļodami tie nonākuši pie upītes. Bet kā nu tikt pāri? Salms tūlīt atradis padomu un, pārguldamies pāri pār upi, teicis, lai nu ogle ejot pāri. Ogle arī gājusi, bet tikko uzkāpusi…

Lasīt tālāk

Stelles

Kad raunēniešu vēveri žigli auž, tad stelles saka: “Šķiņķi gaļas, klaipu maizes, — šķiņķi gaļas, klaipu maizes!” Lēni aužot: “Bads bijis, bads būs, — bads bijis, bads būs!”

Lasīt tālāk

Rati

Seniem latviešiem nebija nekā, no kā taisīt ratu smērus. Viņi tos smērējuši ar saspiestām bekām. Tā smērēti rati esot dikti kaukuši. Izbraucot viņi sacījuši: “Kai byus, kai nabyus! Kai byus, kai nabyus!” Mājā pārbraucot viņi saukuši: “Kai beja, tai labi!…

Lasīt tālāk