Ķikuts
Ķikuts (pērkoņkaza [Talsu apg.] Ķiku kaza [Jaun-Sesavā] mēŗkaza [Nītaurē] berukaza [Džūkstē]) ielaidies vienā mājā, kur pašu to brīdi saimniecei pagrabā piens izlijis. Saimniece saukusi kaķi
Ķikuts (pērkoņkaza [Talsu apg.] Ķiku kaza [Jaun-Sesavā] mēŗkaza [Nītaurē] berukaza [Džūkstē]) ielaidies vienā mājā, kur pašu to brīdi saimniecei pagrabā piens izlijis. Saimniece saukusi kaķi
Āzis gribēš līst caur sētu dārzā, bet iespiedies sētas caurumā. Daskrēš suns un sācis āzi plēst. Āzis nu sācis žēlīgā balsī lūgties: “Neplēs drēbu!”
Reiz vienam saimniekam bijis slinks ērzelis, un saimnieks viņu arvien sitis. Vienā dienā ērzelis nodomājis aizbēgt no saimnieka, un tā arī izdarījis. Ejot pa ceļu,
Āzis dzēris pie upes. Padzēries, sitis kāju pie zemes un sacījis: “Ne par pašu vilku nebēdāšu!” Vilks, krūmos stāvēdams, to dzirdējis un uzsaucis: “Andriev, ko
Vilks satvēra āzi, pārsvieda uz muguras un stiepa uz mežu. Kazas prasīja: “Mikiņ, Mikiņ! nu tu aizjāji, bet kad nāksi atpakaļ?” “Redzēs gan, kā vedīsies;
Reiz āzis, auns, zostēviņš, gailis un kaķis kopā gājuši pastagāties; bet mežā tiem uzbrukuse nakts. Nu visi nosprieduši būdiņu celt. Āzis apņēmies saviem ragiem baļķus
Kādu reizi āzis, gailis un zosu tēviņš izgājuši no mājām laimes meklēt. Te pienācis vakars un viņi uzgājuši mežā mājiņu, kur apmetušies par nakti. Āzis
Reiz lapsa iekrita akā un domāja, kaut jel viņu kāds izvilktu. Par laimi gar aku gājis āzis. Lapsa lūdzās, lai āzis viņu izvelkot. Āzis sacīja,
Reiz lapsa iekrita akā un domāja, kā nu tikt no turienes laukā. Izgadījās, ka gar aku gāja āzis, kurš prasīja, vai akā daudz ūdens? Lapsa
