Dzeivuoja vecis i buoba. Jim beja raiba vistiņa. Tei nū-dēja zalta ūliņu. Vecis syta, syta šū ūliņu, bet nasasyta; buoba syta, syta – nasasyta. Srēja pelīte un astīti dasadyura pi ūliņas. Tej nūkrita zemē un saduza. Vecis i buoba suoka…
Lasīt tālākGaiļa saruna ar vistu ziemā
Vista, no perekļa lēkdama, kliedz: “Man jāiet viscaur ziemu plikām, basām kājām! Man jāiet viscaur ziemu plikām, basām kājām!” Gailis, vistu izbārdams, saka: “Nu, kādas tad man tās pastalas! Nu, kādas tad man tās pastalas!”
Lasīt tālākGaiļa saruna ar vistu ziemā
Kad uzsnieg pirmais sniegs, tad vistas nāk no kūts bēdādamās: “Visu ziemu kailām kājām! Visu ziemu kailām kājām!” Gailis dusmīgi atbild: “Kur es ņemšu pastalas? Kur es ņemšu pastalas?”
Lasīt tālākLopu saruna ziemas svētkos
Ziemas svētku naktī gailis dzied: “Kristus ir dzīīmis!” To dzirdot, vista prasa: “Kad, kad, kad?” Zoss, kas jau daudz ko saprot aplam, atbild: “Pēr, pēr pēr!”
Lasīt tālākLopu saruna ziemas svētkos
Gailis saka: “Kristus dzima!” Vista prasa: “Kad, kad?” Pīle atbild: “Pēr(n), pēr(n)!”
Lasīt tālākZvēri iet grēkus sūdzēt un iekrīt bedrē
Pie kāda saimnieka dzīvoja runcis, kurš bijis liels kārumnieks, jo bez pelēm, ko noķēris klētī, dažu labu reizi apēdis arī šķiņķi un izlaizījis kreimu. Kādreiz, kad atkal bijis izlaizījis kreimu, saimniece viņu krietni ar stibu pamielojusi. Runcis domājis, nu gan…
Lasīt tālāk