Putni mācās dziedāt

Zeltgalvītis

Mazais syla zaltgalvīts skrēja car medinīkim, kuri sakruovuši gunkuri, cepja brīdi. Nūtupīs tyvuokā zorā, pasabreinuoja, pagrūzīja mozū galviņu un skaisti aizdzīduoja: “Pīci mani gyva, Seši manis naapēdja. Lasīt tālāk

Zoss valoda

Zoss saka uz cilvēku bērniem: “Re, re, kur grāmata! Re, re, kur grāmata!” Bet kad zosu bars nodomājis paslepen labībā iet, tad tās runā: “Pa div’ pie viena! (labības stiebra). Lasīt tālāk

Grozgalvis

Grozgalvis (griezgalvis, tītiņš) ielaidies mājās, kur patlaban gani durvju priekšā azaidu ēduši. Bet saimniece, skopule, nemaz nepielējusi putrai pienu. Ēduši, ēduši, uz vienu reizi sāks tikai ganu meita aurēt: “Piena, piena! – piena putrai!” Lasīt tālāk

Vīstiķis

Vistiķis (vītītes kauķis) ieraudzījis jaunu puisi ecējam. Ielaidies sīkos smalkos krūmos paslēpties un nu tikai klausījies, kā puisis trallinājis, visādi izlocīdams svilpojis.

Mēģinājies puisim pakaļ un tā no tā laika palicis pie tādas dziesmas, pie tādas ierašas: arvienu sīkos krūmos uzturēties un liegi, čukstoši pasvilpot. Lasīt tālāk

Vālodze

Vālodze skrējusi uz Daugavu no laiviniekiem dziesmas mācīties; bet, par nelaimi, tobrīd neviens nedziedājis. Nu laidusies atpakaļ un ieraudzījusi tādu gabalu taļāk vecīti upmalā guļam. Lasīt tālāk

Zīle

Zīle nolaidusies pagalmā, staba galā, un skatījusies, kur meitas, vai nedziedās? Bet pieaugušie visi bijuši pie darba; tikai divi bērni, saimnieces puika un kalpa puika, tikmēr dzīvojušies, kamēr sanīdušies. Lasīt tālāk