Zaķis

Ezis ar zaķi

Ezis un zaķis salīguši sava starpā, ka tas, kas ātrāki noskries līdz norunātai vietai, dabūs no uzvarētā viņa spalvu. Ezis, apzinādamies savu nespēcību tanī ziņā, apņēmies zaķi pievilt. Viņš nostādījis jau agrāk norunātā vietā savu mātīti. Lasīt tālāk

Ezis ar zaķi

Ezis sarunājās ar savu brāli, otru ezi, zaķi piejokot. Mežmalā bija dziļš grāvis; abi eži nostājās viens vienā grāvja galā, otrs otrā un tad tas ezis, kas šinī grāvja galā, teica uz zaķi: “Nu, klausies, zaķi! Tā tu izlielies: liels skrējējs, liels skrējējs; bet man gandrīz prāts tevi noskriet.” Lasīt tālāk

Suns un zaķis

Vienreiz zaķis skrēja caur mājām. Suns, pie loga tupēdams, ieraudzīja zaķi, nolēca no loga, noķēra zaķi un ienesa saimniekam, lai izcepot pusdienai. Saimnieks cepa zaķi, suns saoda cepeša smaku un gribēja arī kādu tiesiņu. Bet saimnieks nedeva. Lasīt tālāk

Zaķis, medinieks un vilks

Zaķis, ar vilku pa mežu staigādams, prasīja: “Diezin, kā es varētu cilvēka kājas dabūt?” Vilks atteica: “Izej mežam cauri, tur tu redzēsi vienas mājas; mājās iegājis, prasi mediniekam, tas tev iedos.” Labi. Zaķis aizgāja, iegāja istabā un prasīja: “Mīļo mediniek! dod man cilvēka kājas!” Medinieks iedeva zaķim apavas. Lasīt tālāk

Zaķis par medinieku

Kāds zaķis, cilvēka drēbēs apģērbies, aizgāja uz pilsētu un nopirka plinti. Mājā nākdams, iegriezās krogā savu ieroci pielādēt. Lādēdams viņš skatās pa logu un ierauga savu draugu otru zaķi garām skrejam. Nu viņš skrien ārā un sauc: “Jancīt, pagaidi!” un, piegājis klāt, saka tā: Lasīt tālāk

Lapsa un zaķis

Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam klāt un sāk ar to runāt, un abi iet uz priekšu. Lasīt tālāk