Bija karsts laiks. Strādnieki strādāja laukā un ļoti noslāpa. Saimniece iznesa krūzē dzērienu. Pusdienā strādnieki pārgāja majā, bet krūzi bija aizmirsuši pārnest. Sacēlās vējš, tas pūta krūzes dobumā un rūca tik dobji kā nezvērs. Te izlīda lapsa no meža, ieraudzīja…
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
No zaķa nebijies neviens kustonis, tāpēc tas apņēmies slīcināties. Pašu laiku, kad zaķis gājis dīķa malā, tā ielēkusi varde udenī, ka pļaukšķējis vien. Zaķis redzēdams, ka ir kāds kustonis, kas no viņa bīstas, par to tik lieliski un gardi smējies,…
Lasīt tālākLapsa ar parazītiem
Lapsa reiz cēlusies pār upi. Bet plostā, caurumā, iesprūdusi kāja. Dažas nedēļas nabadzīte savārgusi uz plosta: nemācējusi kāju izpestīt laukā. Beidzot nīkulei ādā ieviesušies ložņātāji un knosējuši šo tīri bez jēgas. Te par laimi gadījies vīrs; tas izpestījis lapsu no…
Lasīt tālākSala derības ar zaķi
Zaķis lielījies, ka salna viņam nekā nevarot padarīt, salna akar sacīsi, ka viņa šo nosaldēšot. Tā nu abi noderēši un sākuši spēkoties. Salna nākusi ar briesmīgu aukstumu, bet zaķis tik vārtījies pa ledus virsu un kliedzis: “Vai, cik karsti! vai,…
Lasīt tālākLapsas bērni
Lapsas bērni, no mātes šķirdamies, bēdājušies: “Diezin, kad un kā mēs plašajā pasaulē vairs satiksimies?” “Nesakiet neko,” māte atteikusi, “gan jau reizi tiksimies!” Ja citādi ne, pie kažoku skrodeļa droši vien saredzēsimies.”
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Reiz ganījies uz lauka liels bars zosu. Lapsa to savā ceļā ieraudzījusi un tūlīt viņai iekārojies zosu cepeša. Klusiņām tā pielīdusi pie zosu tēviņa klāt un taisījusies patlaban uz grābienu, te – kad tu izčibētu! — sāk kāds svilpot. Lapsa…
Lasīt tālāk