Lācis, savā migā gulēdams, reiz saķēris vienu nebēdīgu peli. Pele nu sākusi dikti lūgties, lai palaižot šo vaļā, nelaimes gadījumā šī arī viņam palīdzēšot. Par tādu palīdzību lācis pasmējies un palaidis peli vaļā. Reiz lācis iekritis ķērāju cilpās un nekā…
Lasīt tālākVilks un dzērve
Vilks nokodis jēru un, ātri ēzdams viņa galu, aizrijies. Viņš nu apsolīš tam lielu maksu, kas šim to kaulu no kakla izraušot. Dzērve to dabūsi dzirdēt un apņēmusies vilku glābt. Vilks atplētis savu kaklu un dzērve ar savu garo knāpi…
Lasīt tālākNelaimīgais zaķis
ienreiz bija zaķis. Tas bija viens pats pasaulē. Viņš arvienu mežos dzīvoja un nekad negāja uz laukiem. Šim zaķim bija zelta kājas un sudraba ādiņa. Reiz zaķis satika vecu sieviņu. Tā teica uz zaķīti: “Nāc man līdz, tur būs zaļa…
Lasīt tālākSala derības ar zaķi
Kādreiz zaķis teicis aukstumam, ka tas šim nekā nevarot padarīt. Aukstums par to sadusmojies un palicis tik stiprs, ka pat cilvēki nosaluši. Zaķis nodomājis skrejot sasildīties un tādēļ skrējis, cik vien jaudājis; bet aukstums palicis vēl arvien stiprāks, tā ka…
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
Agrāk mežos bija daudz zaķu, bet viņi arvien tika stipri vajāti. Reiz viņi sapulcējušies nosprieduši, ka iešot slīcināties, jo no visiem viņiem jābaidoties un visi tos vajājot. Tad viņi salasījušies lielā pūlī un visi gājuši uz vienu dīķi. Kad nonākuši…
Lasīt tālākSala derības ar zaķi
Zaķis salīdzis reiz ar salu, kurš ātrāki teikšot, ka diezgan; kurš ilgāki varēšot izturēt? Salis ļoti dikti, bet zaķis tikai aizvien teicis, ka esot dikti, karsts. Beigās sācis tik stipri salt, ka sētas mieti sprāguši un krakšķējši.
Lasīt tālāk