Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera malā sēdēšas vardes un redzēšas, ka viņām skrien taisni virsū viens zvērs ar lielām garām…
Lasīt tālākLapsa ap pīpi
Lapsa redzēja, ka cilvēki smēķēja; viņai arī iegribējās pasmēķēt. Un neko vairāk — nogāja vienu dienu uz klātāko pilsētu un nopirka pīpi. Mājās nākdama, iegāja lauka šķūnī un tūliņ iesāka smēķēt. Bet neviļot dzirkstele izkrita no pīpes, sausie salmi aizdegās…
Lasīt tālākLapsa sludina mieru
Lapsa ieraudzījusi kokā vienu teteri un tūlin uzsākusi draudzīgu valodu: „Teterīt, vai tu zini, ka es biju pilsētā?” Teteris saka: „Biji, biji!” Lapsa stāsta tālāk: „Kādas es jaunas ziņas dzirdēju!”
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Lapsa, ieraudzīdama krūzi uz akas malas gribējusi labprāt to baudīt, kas tur iekšā. Krūze, to manīdama, teikusi: “Kūmiņ, neaiztieci mani, jo tas, kas man iekšā, nav tevim likts, bet saimniecei.” “Negribu nemaz to aiztikt, kas man nav likts; gribēju tikai…
Lasīt tālākLapsa cepj vaboli
Lapsa, gudriniece, sadzirdējusi, ka cepta gaļa esot daudz gardāka nekā jēla, gribējusi izmēģināt. Reiz noķērusi vaboli, gājusi uz pieguļnieku ugunskuru otrpus upes, pļavmalā. Lapsa nosēdusies šaipus upes pļavmalā uz krasta, turējusi vaboli ar abām ķepām uz ugunskura pusi, lai cepot.
Lasīt tālāk