No zaķa nebijies neviens kustonis, tāpēc tas apņēmies slīcināties. Pašu laiku, kad zaķis gājis dīķa malā, tā ielēkusi varde udenī, ka pļaukšķējis vien.
Zaķis redzēdams, ka ir kāds kustonis, kas no viņa bīstas, par to tik lieliski un gardi smējies, ka lūpas otrādi pārplīsušas, kā tas šo baltu dienu redzams.
J.Rubenis Ērgļos