Pelēkais strazds redzējis, ka nikna saimniece rudeņa laikā izdzinusi gana puiku basām kājām ganos. Puika, kājas cilādams brēcis: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Tādēļ pelēkais strazds vēl šodien rudeņos uz salnām brēc, kā toreiz puika: “Kājas salst! kājas salst!…
Lasīt tālākPupute
Pupute atskrēja pi cylvākim tad, kad tī cītja maizes tryukumu un baruojuos ar pupom. Padzierduse, ka cylvāku bārni streiduos ap vīnu lelu pupu un klīdz: “Muna pupa, dūd man pupu!” suoka arī paša skandynuot: “Pu – pu, pu – pu,…
Lasīt tālākDzeguze
Reiz dzeguze prasīja kurlam arājam pēc govju meitām, bet vecis nedzirdēja un prasīja: “Ko, ko?” un nospļāvās. Dzeguze aizskrēja teikdama: “Ku! ku!” un arī nospļāvās, tādēļ vēl šo baltu dienu viņa tā kūko un spļaudās.
Lasīt tālākKrauklis
Krauklis aizlaidies pie nama durvim, nosēdies uz celma un klausījies, klausījies, vai neiedziedāsies kāds istabā. Taī brīdī saimniece namā kapājusi kaulainu gaļu: “Kram, kram!” Krauklis jokojies pakaļ: “Kram, kram!”
Lasīt tālākSniedze
Sniedze gājusi taisni kāzās dziesmas mācīties. Un tur jau dziesmu tiešām pa pilnam. Bet, par nelaimi, tai dienā briesmīgs vēja putenis sacēlies un tādēļ laukā pie logiem nevarējusi nekā sadzirdēt. Vēlāk tikai puisis iznācis svilpodams zirgus kopt. Tik tad arī…
Lasīt tālākDzeguze
Dzeguze pieskrējusi pie veca veca arāja, kas stipri bijis kurls un prasījusi: kur govju meitas esot? Arājs klausījies: “Ko, ko?” Prasījusi vēl reiz; bet šis atkal: “Ko, ko?” Nu dzeguze dusmās nospļāvusies, mēdīdama: “Kū, kū! kū, kū!” Tādēļ vēl šodien…
Lasīt tālāk