Irbe jau pašā agrumā ielaidusies dārzā, meitas meklēdama. Bet kas tik agri dziedās? It īpaši tanīs mājās nekad dziesmas nedziedājuši, jo saimniece bijusi barga, barga un, zināms, tad jau meitas nedzied. Tā arī torīt – maza maza gaismiņa, jau saimniece…
Lasīt tālākŽubīte
Žubīte lēkājusi pa ozolu zariem un ap ganu meitu; bet tā nedziedājusi un nedziedājusi. Te pienācis puisis, tas apķēris meitu un noskūpstījis. Ko nu gaidīt? Tūliņ čaukstējusi pakaļ, kā tiem tur skūpstoties atskanējis un projām skrienot apsolījusies. “Līdz, līdz, līdz…
Lasīt tālākPēlēkā cielava
Pelēkā cielava veselu cēlienu nostaigājusi vecam arājam pakaļ, gaidīdama, vai nedziedās? Bet tik veci jau labprāt nedzied gandrīz nekad, tādēļ nabadzīte izgaidījusies velti un palikusi bez dziesmām. Tikai to paguvusi noskatīties, kā vecais, tiklīdz zirgs piepēži arklu ātrāk sarāvis, nespēcībā…
Lasīt tālākŽagata
Žagata nometusies uz sētas mieta. Pārradies kuilis no ganiem, atplēsis kūts durvis un ielauzies pie ērzeļa. Ērzelis spārdījis nelūgto un rēcis; bet kuilis draudzībā atrukšķējis: “Urkš, urkš! urkš, urkš!” Beidzot saimnieks, istabā padzirdējis troksni, skrējis abus saglābt.
Lasīt tālākPūce
Pūce arī ieskrējusi mājās no cilvēkiem dziesmas mācīties. Bet – kā gadījies, kā ne? – uzkūlusies uz istabas augšu pie vistām. Tūliņ vienu vistu noēdusi; bet tad arī palikusi tik slinka, ka nemaz vairs neticies mācīties, gulēt vien gribējusi. Tādēļ…
Lasīt tālākDumpis
Ūpis esot lielījies, kad viņš kliegšot, tad kalni plīsīšot. Tāda lielība Dievam nepatikusi, viņš aizliedzis ūpim virs zemes kliegt; ja gribot, lai tad iebāžot galvu dūņās un tad varot izkliegties. Lūk, tādēļ vēl šodien ūpis galvu grūžot dūņās, kad nodomājis…
Lasīt tālāk