Vārna gribējusi darīt alu, un nolaidusies tādēļ uz miežu rugāju. Tur uzgājusi miežu vārpu, nonesusi to pie peļķes un sākusi to tanī mērcēt. Kad pēc viņas gudrā prāta alus bijis gatavs, tad tā saukusi citus putnus, lai tie nāktu baudīt…
Lasīt tālākVārna un starks
Reiz vārna taisījusi sev kāzas un tādēļ lūgusi no citiem putniem spalvas, ar ko izrotāties. Visi putni arī devuši. Bet kāzās vāma sākusi lepoties ar saviem svārkiem un citus putnus izsmiet. Citi putni par to saskaitušies, sākuši vārnu plūkāt.
Lasīt tālākVārna un žagata
Visi putni rudenī gājuši uz siltām zemēm, un vārna ar žagatu arī. Bet vārna, aizskrējusi vienu gabalu, iedomājusies, ka saimnieks vēl neesot savus kaujamos lopus notīrījis, vēl palikušas netīrītas zarnas. Viņa nu griezusies atpakaļ, un kā uzticama kalpone palikusi tepat.
Lasīt tālākVārnas
Viens baznīckungs turējis muiželi. Apsējis zirņus. Bet vārnas lasījušas un ēdušas tos zirņus. Tad viņš licis darbiniekiem izrakt dīķīti lauka vidū un ielējis tur brandavīna. Vārnas dzērušas; un kad dzērušas – palikušas pie dīķīša. Tad kungs apjozies divi jostas: vienu…
Lasīt tālākSīlis nopeļ ēdienu
Kad sīlis rudenī graudus paēdis, tad tas, izpaurējies uz labības gubām tupēdams, brēc: “Akots, akots!” Pavasarī, kad nekā vairs nav uz laukiem ko knābāt, tas, vēl uz mēslu gubas uzmeties, priecīgi palielās: “Pankoks, pankoks!”
Lasīt tālākSīlis un žagata
Vārna tūlin sacījusi: “Kārt vainīgo!” Krauklis gan gribējis tikai cietumā bāzt, bet tā kā tiesas priekšnieka tai brīdī nebijis klāt, nosprieduši sīli kārt tur, kur ar sadraudzējušies Vāczemē. Kad nu veduši projām, ceplītis gājis sīlim pakaļ un vienā gabalā žēlojies:…
Lasīt tālāk