Vālodze skrējusi uz Daugavu no laiviniekiem dziesmas mācīties; bet, par nelaimi, tobrīd neviens nedziedājis. Nu laidusies atpakaļ un ieraudzījusi tādu gabalu taļāk vecīti upmalā guļam.
Lasīt tālākZīle
Zīle nolaidusies pagalmā, staba galā, un skatījusies, kur meitas, vai nedziedās? Bet pieaugušie visi bijuši pie darba; tikai divi bērni, saimnieces puika un kalpa puika, tikmēr dzīvojušies, kamēr sanīdušies.
Lasīt tālākBaltais rubenis
Baltais rubenis aizlaidies gana puikas stabuli noklausīties; bet tai dienā puikam tikai terkšķeles bijušas rokā. Rubenis ieklausījies tas pašas un aizlaidies terkšķēdams.
Lasīt tālākMelnais teteris
Melnais rubenis (teteris) ieskrējis namā, kur patlaban gaļa, riņķī griezdamās, stipri mutuļodama, vārījusies. Tas šim brīnum paticis, tādam nemierniekam, tūliņ steidzies purva malā, kur neviens neredz, un smiedamies sācis tikai riņķī griezties, vēl sauk-dams: “Bur, bur, bur, bur!”
Lasīt tālākPelēkais čakstēns
Pelēkais (mazais) čakstēns ieskrējis mājās, kad patlaban saimniece dzenājusi vistas no lecekļa, saukdama: “Tiš perēt, tiš perēt!” Čakstēns domājis, ka uz viņu sacīts, tādeļ steigšus vien pūtis atpakaļ savā pereklī. Bet par to laiku dzeguzes mātīte, nekauņa, iegūlusies čakstēna pereklī…
Lasīt tālākCīrulis
Viens puisis gribējis pakārties, cīrulis skrējis garām, redzējis to un saucis: “Drīz būs, drīz būs!” Tā tad arī palikusi cīruļa dziesma.
Lasīt tālāk