Vienam tēvam bija tik stiprs dēls, ka tas varēja deviņu podu smagu zobinu svaidīt kā spalvu. Reiz tēvs saslima un teica dēlam: “Man vajag velna mēles – tad kļūšu vesels.” Dēls devās mežā velna mēles meklēt, bet nevarēja velnu sastapt…
Lasīt tālākNetīrais velna kalps
Dzīvojuši reiz divi brāļi. Viens bijis strādīgs un dievbijīgs, otrs slinks un gribējis labi dzīvot. Reiz slinkais brālis teicis: “Ka vai pats velns man naudu dotu.” Viens burvis slinko izmācījis, kā lai dara. Slinkais aizgājis uz mežu un nostājies uz…
Lasīt tālākKazas ādā
Reiz bijusi skaista meita un tai meitai kazas āda. Kad tā gribējusi, ielīdusi ādā un palikusi par kazu. Tomēr to iemīlējis kāds puisis un precējis. Kad tie pie altāra stāvējuši, meita palikusi par kazu un brūtgāns spraudis tai gredzenus uz…
Lasīt tālākDaiļā pārgalvniece un burvju svecīte
Vienam bagātam tēvam bija brīnumdaiļa meita, bet ļoti neizprotama – prātā tikai pārgalvība un stūrgalvība. Tēvs gribēja, lai meita precas, bet šī tik saka: “Nē, un nē!” Kurš brūtgāns nāca, to aiztrenca kā vēju. Beidzot uzradās nabadzīga vīra dēls, kas…
Lasīt tālākBrāļi, lāči un burvju liktenis
Reiz dzīvoja viens mežsargs, kuram bija divi dēli. Katrs no viņiem izaudzināja divus lācēnus un nolēma doties pasaulē, lai iegūtu gudrību. Vispirms aizgāja vecākais dēls. Ejot ceļā, viņš iedūra nazi vecā celmā un paziņoja brālim: “Ja norunātajā dienā nepārnāku, izrauj…
Lasīt tālākCilvēku bērni pie milžiem un citiem cilvēku ēdējiem
Kādai pamātei bij divi pabērni: puisēns un meitene. Pamāte no laika gala nevarēja pabērņus ieredzēt. Viņa saka reiz uz vīru : Maizes mums tik daudz nemaz nav, padzīsim bērnus mežā.” “Tēvs neļauj, viņam bērnu žēl; bet kamēr tēvs kādu dienu…
Lasīt tālāk