Pie viena ezera reiz dzīvoja skolnieks, viņš bieži gāja uz ezeru un berza tur zivīm maizi. Zivis bija tā pie viņa pieradušas, ka viņš ar tām varēja rotaļāties: viņas no šā nemaz nebaidījās. Sevišķi viņš bija iedraudzējies ar vienu lielu…
Lasīt tālākSams un ulis
Ulis stāstījis par savu likteni tā: “Kad es agrāk dzīvoju kalnu starpā (t, i, upē), tad man bija pieci sprīži acu starpā, bet kamēr iegāju ezerā, nu esmu tik maziņš, maziņš.” — Še sakāmam vārdam taisnība: “Kas daudz grib, tam…
Lasīt tālākSams un ulis
Sams, domādams, ka Daugavā par daudz grūta dzīve, sāka iet uz augšu un iegriezās Ogrē. Ogrē viņš satika uli. Kā jau daždien ienācejs, viņš, laipni bildinādams, vaicāja: “Kā te labi klājas?” Ulis, samu apskatīdams, pie sevis nodomājis: “Ja šitāds tēviņš…
Lasīt tālākSalaka ar ķīsi peld uz derībām
Reiz Burtnieku ezerā salaka ar ķīsi saderējuši skrieties no Košķeles līdz Burtnieku Lielajam krogam: kurš būšot naigāks, tas palikšot ezerā dzīvot; kurš ne, tam jāpošas uz citurieni. Labi. Bet ķīsis gudrinieks, labi redzēdams, ka ar taisnību vien galā netiks, pamanījies…
Lasīt tālākZeltgalvītis
Mazais syla zaltgalvīts skrēja car medinīkim, kuri sakruovuši gunkuri, cepja brīdi. Nūtupīs tyvuokā zorā, pasabreinuoja, pagrūzīja mozū galviņu un skaisti aizdzīduoja: “Pīci mani gyva, Seši manis naapēdja.
Lasīt tālākZoss valoda
Zoss saka uz cilvēku bērniem: “Re, re, kur grāmata! Re, re, kur grāmata!” Bet kad zosu bars nodomājis paslepen labībā iet, tad tās runā: “Pa div’ pie viena! (labības stiebra).
Lasīt tālāk